Krievijas “maigā vara”uz Latvijas skatuvēm 28
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” skatuves kāps populārie krievu humoristi Aleksandrs Reva un Mihails Galustjans – pieteikumā tiek uzsvērts, ka viņu kopīgā uzstāšanās ir patiesi unikāls notikums, ko nav iespējams palaist garām. Biļešu cenas uz šiem koncertiem ir no 36 līdz 45 eiro, turklāt raksta nodošanas brīdī bija palikušas tikai dažas dārgākajā segmentā. Tuvākajā laikā Latvijā viesosies Krievijā slaveni un Latvijā pazīstami skatuves mākslinieki Klāra Novikova, grupa “Nensi”, Pēterburgas operete un deju teātris, Pāvels Voļa, komiķu apvienība “Greizais spogulis”, nemaz jau nerunājot par tradicionāli daudzveidīgo Maskavas un Sanktpēterburgas radošo grupu Jaungada un Ziemassvētku piedāvājumu gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Ņemot vērā krievu popkultūras notikumu intensitāti Latvijā, “LA” noskaidroja, cik dziļa ir pakāpe, kādā tā šobrīd ir integrēta Latvijas sabiedrības – un nepavisam ne tikai krieviski runājošās – makos un apziņā.
Par ko balsojam ar maciņiem?
Jāņem vērā, ka “maigā vara” iedarbojas ne tikai caur televizora ekrānu, bet arī pavisam tieši, no dažādajām Latvijas skatuvēm, turklāt par šo sadaļu paši nobalsojam ar saviem makiem. Vēl šā gada pavasarī Rīgā viesojās par Krievijas popmūzikas karali dēvētais dziedātājs Filips Kirkorovs ar šovu “Es”, un starp viņa koncerta apmeklētājiem bija Latvijā visnotaļ pazīstamas personības, tostarp Maestro Raimonds Pauls, ar kuru Krievijas dziedātājs jutās pagodināts nofotografēties savam “Instagram” profilam. Novembrī Latvijā koncertēja vēl viena Kirkorovam līdzīga mēroga Krievijas popkultūras zvaigzne, dziedātājs Nikolajs Baskovs, kura šovs “Spēle” pirmo reizi izgāja ārpus Rīgas robežām, piedzīvojot pilnībā izpirktu koncertu Austrumlatvijas koncertzālē Latgales vēstniecībā “Gors”.
Krievijas popkultūra – daudzveidībai?
Kuras skatuves pamatā uzņem kaimiņvalsts skatuves māksliniekus, lielā mērā atkarīgs no viesu profila. Procentuāli vislielākais skaits Krievijas viesmākslinieku un visbiežāk, spriežot pēc internetā pieejamajām afišām, sastopams Liepājas olimpiskajā centrā. Arī Ventspils olimpiskais centrs, Rīgas Kongresu nama skatuve, Dailes teātris, “Arēna Rīga”, Daugavpils Kultūras pils, teātra nams “Jūras vārti” Ventspilī samērā bieži atvēl savas telpas kaimiņvalsts mūziķiem un aktieriem. Retāk – vienu vai pāris reižu mēnesī – viņi sastopami jaunajās reģionālajās koncertzālēs “Lielais dzintars” Liepājā un “Gors” Rēzeknē, tāpat citu reģiona pilsētu lielākajos kultūras namos un mūzikas klubos. Ir arī redzams, ka biļešu cenas uz Krievijas viesmākslinieku koncertiem un uzvedumiem parasti ir par pakāpi augstākas nekā uz vietējo mūziķu un teātra trupu viesizrādēm.
Vai koncertzāļu un arēnu īpašnieki gūst labu peļņu? Gan teātra nama “Jūras vārti”, gan “Gora” pārstāves šo pieņēmumu noraida, paskaidrojot, ka par telpām, kuras izīrē neatkarīgo producentu projektiem, tiek iekasēta īpašnieku noteikta nomas maksa, kas nemainās atkarībā no piedāvātā produkta. Savukārt Krievijas viesmākslinieki tiek iekļauti afišā tikai tajos laikos, kuros koncertzālēs jau nav ieplānots kāds pašu producēts notikums. Protams, tādējādi šīs programmas papildina reģionālo koncertzāļu budžetu, kurš pamatā veidojas no pašvaldības līdzekļiem, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas un pašu radītajiem ieņēmumiem.
“Gora” mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare teic: koncertzāle cenšas piesaistīt iespējami plašāku auditoriju, tādēļ repertuārā ir “kaut kas populārs, kaut kas latgalisks, kaut kas pašu radīts, kaut kas akadēmisks, kaut kas ar Rietumu mūzikas vēsmām, kaut kas bērniem ar dažādām interesēm, kaut kas krievvalodīgajai auditorijai”. Arī “Jūras vārtu” mārketinga speciāliste Antra Lācberga piekrīt: kaimiņvalsts viesmākslinieki galvenokārt kalpo repertuāra daudzveidības palielināšanai.
Pat 100 000 par uzstāšanos
Sākot meklēt informāciju par Krievijas viesmākslinieku koncertiem, pirmais, kas pārsteidz, ir diezgan ievērojamais producentu skaits, kas viņus piesaista. Katram ir sava specializācija, piemēram, jau pieminēto Nikolaja Baskova koncertu piedāvāja producentu kompānija “Bravo Events” (viņu kontā arī citi slaveni viesmākslinieki gan no Krievijas, gan Rietumeiropas, piemēram, nākamgad gaidāmais Andrea Bočelli koncerts). Savukārt diezgan plašu publicitāti guvusī Pēterburgas operetes solistu koncerttūre “Desmit pazīstamākās operetes”, kas decembrī ceļos uz Daugavpili, Rīgu, Liepāju, Ventspili, Jēkabpili, ir “Art Devro” izlolots projekts. Decembrī Latvijā “Art Devro” piedāvājums būs pārstāvēts visplašāk, jo tieši viņi parasti atved arī teātra izrādes un dažādus Jaunā gada eglīšu uzvedumus bērniem.
“Art Devro” producents Jevgēņijs Kurennojs, jautāts par dārgajām biļetēm uz krievu viesmākslinieku uzvedumiem un koncertiem, atbild, uzskaitot visas pozīcijas, kas veido biļetes cenu, un piebilst, ka, lai viņu rīkotie pasākumi atmaksātos, no biļetēm ieņēmumos jāsavāc 10 līdz 12 tūkstoši eiro. Turklāt “Art Devro” piesaistīto mūziķu un teātra mākslinieku autoratlīdzība nebūt neesot no augstākajām. J. Kurennojs gan nenosauc konkrētus skaitļus, taču norāda autoratlīdzību robežas, kas, jāatzīst, ir visai ievērojamas – no pāris tūkstošiem eiro līdz 40, 50 un pat 100 tūkstošiem eiro par uzstāšanos. Šādas izmaksas gan esot iespējams segt, tikai rīkojot koncertus zālēs ar vairākiem tūkstošiem vietu, taču arī tad jādomā, vai konkrētais mākslinieks zāli spēs piepildīt. “Piemēram, uz “Goru” tīrais prieks vest skatuves māksliniekus, jo ir zināms, ka tur zāle vienmēr būs pilna,” teic J. Kurennojs. Ne par Daugavpili, ne Liepāju, pat ne Rīgu to tik droši prognozēt neesot iespējams.
No “zilajiem ekrāniem” dzīvē
Kas īsti apmeklē krievu viesmākslinieku koncertus, precīzi noteikt nav iespējams, jo pase jau nevienam biļetes pircējam netiek prasīta. Maldīgi būtu pieņemt, ka uz koncertiem un izrādēm krievu valodā iet tikai krievu tautības iedzīvotāji. Pēc empīriskiem novērojumiem var secināt, ka gan Rīgā, gan Latgalē dzīvojošie daudzkārt labprātāk apmeklē dažādus kaimiņvalsts viesmākslinieku šovus nekā šo pašu reģionu krievvalodīgie iedzīvotāji – koncertus un izrādes latviešu valodā. No pašas Krievijas gan uz jauno koncertzāli nelaužas, teic Edīte Husare – ja nu vienīgi reģionā tieši tajā brīdī, kad koncertzālē uzstājas Krievijas viesmākslinieki, ieradusies kāda kaimiņvalsts sadraudzības pilsētas delegācija.
Vai šādas turnejas nodara kaitējumu valstij? It kā ne, un tomēr, it īpaši reģionos, šķiet, būtu vērts vairāk domāt par alternatīvu izklaides piedāvājumu no Eiropas Savienības valstīm, citādi, jau 12 gadu oficiāli būdami integrēti tajā, ar vienu aci vēl joprojām skatāmies Krievijas virzienā, turienes humoru un popkultūru uzskatot par tuvāku un vieglāk uztveramu. Taču tas nav iespējams, nemainoties televīzijas piedāvājumam, jo tieši zilajos ekrānos redzamās zvaigznes rada vislielāko interesi arī “dzīvajiem” koncertiem.
Vai koncertzāļu īpašniekiem būtu jāvelk vēl kādas papildu “sarkanās līnijas” bez tā, ka atsevišķiem Krievijas skatuves māksliniekiem aizliegta ieceļošana Latvijā? Edīte Husare teic, ka līdz šim, izvērtējot producentu piedāvājumu, par šo kritēriju nav bijis jādomā, pirmais nosacījums jebkuram ir programmas kvalitāte – šova vērienīgums, popularitāte un tas, vai mākslinieks iepriekš uzstājies Rēzeknē vai Latvijā. “Paļaujamies, ka jebkura notikuma gadījumā pasākumu apmeklētāji spēj atbilstoši kritiski izvērtēt saņemto informāciju, vai tas saistīts ar māksliniecisko sniegumu vai citiem aspektiem.”
