Krievijas magnāts Abizovs caur Igaunijas “Swedbank” uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro 0
Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas “Swedbank” uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts “Postimees”.
47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā.
Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.
Pētniecisko žurnālistu konsorcijs “Organized Crime and Corruption Reporting Project” (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas “Swedbank” ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu.
Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas “Swedbank”, izpētījuši žurnālisti.
Kā Krievijas valdības ministram Abizovam atbilstoši likumam bija aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, un vienā no “Swedbank” iekšējiem ziņojumiem teikts, ka banka no Krievijas nodokļu inspekcijas un citām iestādēm slēpusi daļu augsta riska ārvalstu uzņēmumu patieso īpašnieku.
“Postimees”, Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT), Krievijas laikraksta “Novaja gazeta” un OCCRP veiktā pētījumā secināts, ka “Swedbank” klientu vidū ir arī tie uzņēmumi, kas atrodas Abizova krimināllietas centrā un kuru konti Krievijā ir arestēti.
Abizova kompāniju administrators Igaunijas “Swedbank” bija Igaunijas pilsonis Aleksejs Aversons, kurš darbu bankā atstāja 2017.gada sākumā pēc tam, kad banka slēdza Abizova kontus.
Bankas pasūtīts viņa darbības izvērtējums liecina, ka tajā saskatāmas pazīmes iespējamiem likuma pārkāpumiem, un tajā ieteikts nekavējoties ziņot par to varasiestādēm. Ziņojumā teikts, ka pie Aversona tika atrasts PIN kodu kalkulators, kas izmantots vienas no Abizova kompānijām pārskaitījumos.
Aversons 2017.gada aprīlī kļuvis par direktoru Kiprā reģistrētā kompānijā “Anduril Enterprises”, kas saistīta ar Abizovu, liecina bankas iekšējais ziņojums. Viņš vēstulē žurnālistiem paskaidrojis, ka darbu šajā uzņēmumā atstājis šogad jūlijā.
Ziņojumā par Aversona darbību atklāts, ka kādam kolēģim par vienu no darījumiem viņš teicis, ka “tas nav tīrākais” no darījumiem, bet kāds cits pārskaitījums kādā kompānijā saņemts kā par gāzes pārvadājumu pakalpojumiem, bet tālāk pārskaitīts kā “priekšapmaksa par kancelejas precēm”. Aversons darījumu esot raksturojis kā “pasaciņu”.
Aversons no intervijas atteicies, bet rakstiski žurnālistiem paudis pārliecību, ka “ziņojuma autoriem, lai kas arī viņi nebūtu, nav nekādu pierādījumu, lai izteiktu tādus apgalvojumus, nedz arī viņu rīcībā ir pietiekami informācijas”. Viņš arī noliedzis, ka viņa rīcībā jebkad būtu bijis kāda klienta PIN kalkulators.
“Vairāki darbinieki, tostarp klientu administratori, augsta riska klientu pieņemšanas komisijas locekļi un valdes locekļi, nolēmuši pieņemt kā klientus augsta riska nerezidentus (HRNR), lai gan viņi neatbilda elementārām principa “pazīsti savu klientu” prasībām. Daļa HRNR klientu tika aizsargāti no Krievijas varasiestādēm, tostarp no nodokļu inspekcijas,” ziņojumā, ko pasūtījusi Zviedrijas “Swedbank”, rakstījis Norvēģijas naudas atmazgāšanas jautājumu eksperts Erlings Grimstads.
Viņš piebildis, ka “konkrētie darbinieki vienojās slēpt patiesos labuma guvējus, (..) kas radīja risku, ka netiek identificētas personas, pret kurām ir vērstas sankcijas”. Šis ziņojumus izraisījis skandālu bankas un Zviedrijas prokuratūras starpā. Kad pavasarī prokuratūra pieprasījusi šo ziņojumu, banka atteikusies dokumentu iesniegt. Pēc tam banka nav ļāvusi izmeklētājiem iztaujāt ziņojuma autoru, atsaucoties uz advokāta un klienta saziņas slepenību. Banka Grimstada iztaujāšanai piekritusi tikai septembrī.
Grimstada ziņojums Zviedrijas “Swedbank” tika iesniegts 2018.gada 10.decembrī ar galveno rekomendāciju informēt par secinājumiem Igaunijas un Zviedrijas varasiestādes. Tomēr Igaunijas prokuratūra OCCRP apliecinājusi, ka līdz šā gada novembrim nekāda informācija no “Swedbank” par šādu ziņojumu nav saņemta.
Igaunijas “Swedbank” atteicās komentēt situāciju, pamatojot to ar izmeklēšanu turpināšanos Zviedrijā un Igaunijā.
Nesen atlaistais Igaunijas “Swedbank” vadītājs Roberts Kits teicis, ka par ziņojumu informāciju saņēmis martā, bet augustā ieceltais “Swedbank” grupas vadītājs Jenss Henriksons paudis, ka nekomentēs konkrētus klientus vai darbiniekus, bet izmeklēšanā atklātais tikšot aplūkots citā iekšējā auditā, kas pašlaik tiekot veikts.
Uzņēmējdarbību Abizovs sāka 90.gados, importējot ārvalstu preces, bet 1995.gadā nodibināja degvielas un enerģētikas kompāniju ORTEK. 1996.gadā viņš panāca vienošanos ar Novosibirskas apgabala gubernatoru, ka piegādās apgabalam degvielu apmaiņā pret 19,5% akciju siltumenerģijas kompānijā “Novosibirskenergo”, kas tagad pārdēvēta par SIBEKO un ir Abizovam izvirzīto apsūdzību centrā.
Jau vēstīts, ka SVT analītiskais raidījums “Uppdrag granskning” (“Misija – izmeklēšana”) gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp Dānijas “Danske Bank” un Zviedrijas “Swedbank” struktūrvienībām Baltijas valstīs laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību. Izmeklēšana saistībā ar aizdomām par to, ka “Danske Bank” un “Swedbank” notikusi naudas atmazgāšana, norisinās vairākās valstīs.
Zviedrijas “Swedbank” ir meitasbankas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
