Krievijas lobisti rosās Briselē 0
Eiropas Komisija apstiprinājusi Ungārijas 12,5 miljardu eiro projektu Pakšas atomelektrostacijas otrās kārtas būvei, ko veiks Krievijas firma “Rosatom” par Krievijas naudu. EK lēmums sadusmojis Ungārijas kaimiņvalsti Austriju, kas draud Briselei ar tiesu darbiem, kuros var iesaistīties arī Vācijas un Austrijas privātfirmas.
EK prestižs iedragāts
Ungārija jau uzskata AES celtniecības lietu par atrisinātu, taču ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere vēl nav formāli apstiprinājusi, ka darījums nav saistīts ar valsts finansiālo palīdzību, ko liedz ES likums. Tagad Vestagerei jālemj, vai dot atļauju īstenot Ungārijas AES projektu vai iesaistīties politiskā un, iespējams, arī juridiskā konfliktā ar Ungāriju un Krieviju, kā arī Vācijas un Austrijas firmām. Austrijas enerģētikas ministrs Reinholds Miterlēners jau paziņojis, ka gadījumā, ja Vestageres vadītā komisija neizskatīs Ungārijas AES finansēšanas jautājumu, Austrijas valdība varētu sākt tiesas prāvu pret EK. Ungārijas AES projekts, ko paredzēts īstenot par Krievijas naudu un ko būvētu Krievijas firma, tiek uzskatīts par ļoti svarīgu ģeopolitisku plānu, kas apliecina Maskavas vēlmi izmantot enerģētikas diplomātiju, lai nodrošinātu stratēģisku ietekmi Viduseiropā, raksta izdevums “Politico”. Analītiķi atzīmē, ka Vestageres lēmums Ungārijas AES finansēšanas lietā var uzjundīt plašākas debates par EK ētiku un uzticamību kopumā pēc skandāliem, ko izraisījusi EK bijušā prezidenta Manuela Barozu pāriešana darbā bankā “Goldman Sachs” un digitālo lietu komisāra Guntera Etingera lidojumi privātlidmašīnā, kas pieder vācu uzņēmējam, kas cieši saistīts ar Kremli, Ungāriju un AES projektu.
Pat konstatējot, ka Ungārijas valdība ir subsidējusi AES projektu, EK tomēr varētu apstiprināt AES būvi, gan izvirzot papildu noteikumus, atzīmē “Politico”, taču šāds kompromiss nevairotu EK prestižu. Apliecinājums EK virzībai uz kompromisu, kas liecina par prokrievisko lobistu ietekmi, ir pirms nedēļas pieņemtais lēmums negaidīti atcelt ierobežojumus Ungārijai, kas noslēdza līgumu par AES būvi bez konkursa rīkošanas. Vairākas ārzemju firmas, kam ir liela pieredze AES būvē, piemēram, ASV kompānija “Westinghouse”, asi kritizējušas EK lēmumu atļaut Ungārijai bez konkursa piešķirt tiesības celt Pakšas AES Krievijas valsts firmai “Rosatom”, jo tā vienīgā tehniski spējot paveikt šo darbu.
Austrija apsver tiesas darbus
Pret Pakšas AES projektu visskaļāk iestājas Austrija, kas iebilst arī pret Eiropas Komisijas doto apstiprinājumu vairākiem desmitiem miljardu eiro valsts subsīdiju Hinklijpointas AES celtniecībai Britānijā. Austrija bažījas, ka EK apstiprinājums Pakšas AES būvei varētu izraisīt vēl virkni līdzīgu projektu kaimiņvalstīs. “Ja Eiropas Komisija secinās, ka valsts palīdzība Pakšas AES projektā ir pieļaujama, Austrija izskatīs iespēju sākt tiesvedību un apsvērs prasības iesniegšanu Eiropas Tiesā,” paziņojis Austrijas vicekanclers un enerģētikas ministrs Reinholds Miterlēners, kurš izteicies nepārprotami: “Mēs esam pret kodolenerģētikas izplatību jebkurā līmenī.”
Eksperti uzskata, ka Pakšas AES projekts var tikt apstiprināts, ja tiks pierādīts, ka tas nepieciešams valsts enerģētiskajai drošībai. Ungārija šobrīd importē 30% elektroenerģijas.
