Krievijas korupcijas apkarotāja miljoni: nauda atmazgāta arī caur “Trasta komercbanku” 1
Apcietinātā Krievijas Iekšlietu ministrijas Ekonomiskās drošības un korupcijas apkarošanas galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieka pulkveža Dmitrija Zaharčenko krāpnieciskajā daudzmiljonu shēmā nauda atmazgāta arī caur “Trasta komercbanku”, liecina Krievijas laikraksta “Novaja gazeta” iegūtā informācija.
Laikrakstam anonīmi avoti Krievijas Federālajā drošības dienestā atklāja, ka apcietinātais un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētais pulkvedis varētu būt saistīts ar Panamā reģistrēto kompāniju “Bachelor Group Inc.”, kuras kontu apkalpoja “Dresdner Bank” Šveices filiāle, un Kiprā reģistrēto “Ancillmar Ltd.”, kurai bija konts “Trasta komercbankas” Kipras filiālē. Abas kompānijas jau ir likvidētas.
Ar Zaharčenko strādājuši cilvēki “Novaja gazeta” atklāja, ka 2007.-2008.gadā pulkvedis deva Kipras kompānijas “Ancillmar Ltd.” kontu, uz kuru viņam pārskaitīt naudu. Laikraksta rīcībā esot dokumenti, kas apliecina, ka šai kompānijai pārskaitīti 800 tūkstoši ASV dolāru (713 tūkstoši eiro), ko darījumos iesaistītie cilvēki dēvējuši par “algu” šim Krievijas Iekšlietu ministrijas darbiniekam.
Baņķieris Germans Gorbuncovs, kurš saistīts ar darījumiem, aizbraucot no Krievijas, paņēmis līdzi datubāzi ar informāciju par bankās apkalpotajiem klientiem, tostarp Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas “Rossiskije žeļeznije dorogi” (RŽD) atlīdzību saņēmējiem.
Gorbuncova datubāze liecina, ka no dažādu kompāniju kontiem bankā “Inkredbank” uz “Ancillmar” kontu “Trasta komercbankā” dažādos laikos pārskaitīti 244 miljoni ASV dolāru (218 miljoni eiro) un pieci miljoni eiro.
“Novaja gazeta” gan uzsvēra, ka nevar apgalvot, ka visa šī nauda nonāca pie Zaharčenko, jo naudas atmazgāšanas shēmās nereti fiktīvas kompānijas tiek izmantotas, lai pārskaitītu naudu vienlaikus vairākiem cilvēkiem.
Tomēr laikraksts apgalvo, ka Zaharčenko nelikumīgās shēmās nopelnīja, iespējams, vairāk nekā 30 miljardus rubļu (410 miljonus eiro). Viņš bijis daļa no ietekmīgas grupas, kas guva nelikumīgu peļņu no būvniecības līgumiem ar RŽD.
Krievijas tiesībsargājošās institūcijas šo grupējumu saista ne tikai ar nelikumīgiem RŽD būvniecības līgumiem, bet arī ar krāpnieciskiem banku pakalpojumiem, laupīšanu, slepkavības mēģinājumu un citiem noziegumiem.
“Novaja gazeta” rīcībā esot klēpjdators, kurā ir slepena informācija par šī grupējuma darījumiem, tostarp maksājumiem 250 miljonu ASV dolāru (223 miljonu eiro) apmērā, kas varētu būt saistīti ar Zaharčenko.
Jau vēstīts, ka izmeklētāji atraduši vēl 300 miljonus eiro Šveices banku kontos, kas pieder aizturētā Zaharčenko tēvam. Korupcijas apkarotāja Zaharčenko dzīvoklī šomēnes tika atrasti 123 miljoni ASV dolāru (110 miljoni eiro) skaidrā naudā, bet viņa māsas dzīvoklī dažādās valūtās atrasti kopumā astoņi miljardi rubļu (112 miljoni eiro). Tādējādi Zaharčenko turība kopumā varētu būt ap 30 miljardiem rubļu (420 miljoniem eiro).
Federālā drošības dienesta darbinieki “Novaja gazeta” anonīmi atklājuši, ka pats Zaharčenko paziņojis, ka atrasto skaidro naudu viņam “baņķieri atdevuši glabāšanā”.
Bijušā RŽD vadītāja Vladimira Jakuņina bijušais padomnieks Andrejs Krapivins un viņa partneri bija saistīti ar daudzām kompānijām, kas uzvarēja RŽD būvniecības konkursos miljonu eiro vērtībā. Krapivins pirms vairākiem gadiem nomira, bet viņa daļa vairākās kompānijās nonāca dēla Alekseja rīcībā.
Krapivina vecākā un viņa partneru labā strādāja baņķieris Gorbuncovs, kurš paziņojis, ka “ar Zaharčenko iepazinos ar man piederošās “Inkredbank” darbinieka Dmitrija Motorina starpniecību. Daudzi tagad kļūdaini pieņem, ka Zaharčenko pie manis bija “abonements”. Patiesībā tā nebija. Viņam patiešām maksāja 150 tūkstošus eiro mēnesī, bet to darīja cilvēki, kas nodarbojās ar naudas no RŽD izkrāpšanu un atmazgāšanu”.
“Reuters” vēstīja, ka vairāku desmitu kompāniju impēriju, kas iesaistīta krāpnieciskajā shēmā, kūrēja Andrejs Krapivins, Valērijs Markelovs un Boriss Ušerovičs. Viņu impērijas kompānijas uzvarēja lielā daļa RŽD būvniecības konkursu, bet šīs kompānijas apkalpoja iepriekš Gorbuncovam piederējušas bankas.
Tomēr bijušo partneru starpā izcēlies konflikts, kā rezultātā Gorbuncovs saņēmis draudus un aizbraucis uz Londonu, kur 2012.gada martā notika viņa slepkavības mēģinājums.
Gorbuncovs apgalvo, ka konfliktu ar bijušajiem partneriem saasinājis arī Zaharčenko.
Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma 3.martā anulēja “Trasta komercbankas” licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās, bet 14.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina “Trasta komercbanku” par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.
Kopš bankas atzīšanas par likvidējamu līdz jūlija beigām likvidators atguvis gandrīz 84 miljonus eiro.
