Krievijas kodolnegadījuma laikā atmosfērā nonākuši radioaktīvie izotopi 1
Krievijas karaflotes poligonā 8.augustā notikušā kodolnegadījuma laikā atmosfērā nonākuši radioaktīvie izotopi, atsaucoties uz varasiestādēm, pirmdien ziņo Krievijas mediji.
Krievijas federālā hidrometeoroloģijas un vides novērošanas dienesta “Rosgidromet” veiktās pārbaudes liecina, ka kodolnegadījuma laikā atmosfērā nonākuši ātri sairstošie stroncija, bārija un lantāna izotopi, vēsta Krievijas ziņu aģentūras.
Uvarovs intervijā ziņu aģentūrai “RIA Novosti” apgalvoja, ka šie izotopi ir blakusprodukts urāna kodola šķelšanai.
Sprādziens Arhangeļskas apgabalā karaflotes poligonā Ņonoksā notika 8.augustā. Incidentā gāja bojā vismaz pieci valsts uzņēmuma “Rosatom” darbinieki. Krievijas Aizsardzības ministrija nav atklājusi detalizētāku informāciju par notikušo.
“Rosatom” uzstāj, ka sprādziens noticis, veicot darbus, kas saistīti ar dzinēja iekārtas izotopu barošanas avotu. “Rosatom” atklāja, ka negadījumā bojāgājušie speciālisti strādājuši pie jauna ieroča.
“Rosgidromet” skaidroja, ka sensori Severodvinskā konstatējuši radioaktīvos elementus ar pussabrukšanas periodu, sākot no pāris stundām līdz 12,8 dienām, un sairšanu radioaktīvās inertās gāzēs.
“Rosgidromet” iepriekš sniegtā informācija liecināja, ka radiācijas līmenis sprādziena dienā Severodvinskā bijis līdz pat 16 reizēm augstāks par normu, bet dienas laikā situācija esot normalizējusies.
Laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas datiem, vēstīja, ka avārija notikusi kodolraķetes “Burevestņik” prototipa izmēģinājuma laikā.
Norvēģijas Radiācijas un kodoldrošības dienests ziņoja, ka konstatējis nelielu daudzumu radioaktīvā joda pie robežas ar Krieviju, bet nespēja noteikt, vai tas saistīts ar kodolnegadījumu.
Krievijas varasiestādes ir apstiprinājušas, ka vienam ārstam, kurš sniedzis medicīnisko palīdzību negadījumā cietušajiem, ir konstatētas radiācijas pēdas muskuļu audos, taču noliedza, ka tas būtus saistīts ar negadījumu.