Franks Gordons: Krievijas klapatas debesīs un virs zemes 10
Rietumvalstu, Turcijas, Krievijas un murgainā veidojuma “Islāma valsts” intereses, tīkojumi, bažas un cerības savijušās neatšķetināmā asiņainā mezglā, kas padara pilsoņkarā saplosīto Sīriju līdzīgu Balkāniem, kur 1914. gada 28. jūnija Sarajevas atentāts ievadīja lejupslīdi uz Pirmo pasaules karu. Kaut nu pesimisti maldītos!
Notriektā bumbvedēja dēļ Turcijas un Krievijas attiecības, var teikt, nokaitētas līdz baltkvēlei. Kremlis aizliedzis Turcijas augļu un dārzeņu importu (atcerieties Gruzijas un Moldovas vīnus, Baltijas šprotes…), un lielkrievu impēristi atgādina, ka krievu–turku kari sekoja cits citam visu 18. un 19. gadsimtu. Šajā pārmetumu un apsūdzību virpulī, manuprāt, pazūd kāda skarba patiesība: Putina Krievija, aizbildinoties ar cīņu pret “Islāma valsti” un atmaksu par gaisā virs Sīnāja pussalas uzspridzināto pasažieru lidmašīnu, nelokāmi apņēmusies par katru cenu ierakties, nostiprināties un paturēt savā varā Sīrijas piekrastes joslu, lai Kremlim būtu droša, neatsverama Vidusjūras bāze ar Latakijas un Tartusas ostām.
Debesīs Krievijai sagādā klapatas ne tikai Turcijas aviācijas un pretgaisa aizsardzības modrība, bet arī tas, ka rietumvalstu lidmašīnas, kas pirmām kārtām bombardē “Islāma valsts” pozīcijas un atbalsta punktus (kas ir “atkailināti”, jo džihāda fanātiķiem nav savas aviācijas), vēršas arī pret Asada režīma lidlaukiem un stratēģiskiem objektiem, kurus steidz nosargāt Krievija.
Nonācis klapatās, Kremlis tagad sācis īstenot, var teikt, velnišķīgu plānu: uz Latakiju, alavītu novadā, atvestas vismodernākās krievu pretgaisa raķešu sistēmas C-400, kas spējīgas, kā norada CNN korespondents Maskavā, “noslēgt” debesis virs Sīrijas jebkurām NATO dalībvalstu lidmašīnām. Lai tās varētu lidot Sīrijas gaisa telpā, būšot vajadzīga Maskavas atļauja, uzsvērts CNN raidījumā. Vai Krievijas un rietumvalstu pretstāves kārtējais akts tagad risināsies Sīrijas debesīs?
Krievijai klapatas debesīs sagādā arī Ukraina, kuras premjerministrs Arsenijs Jaceņuks paziņojis, ka “Krievijas aviokompānijas un Krievijas lidmašīnas vairs nav tiesīgas izmantot Ukrainas gaisa telpu”. Aizliegums attiecas arī uz pasažieru pārvadājumiem un tranzīta reisiem. Jaceņuks saistīja šo aizliegumu ar stāvokli Sīrijā un “iespējamām Krievijas provokācijām”.
Ironiski, ka tagad Krievijai radušās klapatas ne tikai debesīs, bet arī uz grēcīgās zemes, turklāt savā teritorijā. Kurš vēl atceras PSRS vēstures stundas padomju skolā? Nācās iegaumēt, ka 1917. gada februārī un martā, kad tika gāzts cariskās patvaldības režīms, noteicošā loma revolūcijā bija Petrogradas proletariāta priekšpulkam – Putilova rūpnīcas strādniekiem. Tie bija viņi, kas ar savu kaujas garu un sparu meta izaicinājumu satrunējušajam cara galmam.
Pēdējos gados Krievijas Federācijā līdzās dzelzceļiem arvien lielāku lomu gūst ceļu transporta maģistrāles, pa kurām virzās smagie kravas autofurgoni jeb “fūras”, kā pēc vācu parauga mēdz teikt krievi. Pie stūres atrodas, reizēm šķērsojot tūkstošiem kilometru un pavadot dienas un naktis, šoferi tālbraucēji – “daļnoboiščiki”, kā šo smago un nogurdinošo profesiju sauc mūsdienu Krievijā.
Vienvārdsakot, pašlaik Krievijas šoferi tālbraucēji sadumpojušies, rada mākslīgus satrēgumus, dedzina riepas un lūko paralizēt šo ekonomiski svarīgo transporta nozari. Tālbraucēju sašutumu izraisīja jauna īpaša nodeva, kas jāmaksā, ja tiek braukts uz “federālas nozīmes” valsts ceļiem. Nodevas sistēmas nosaukums ir “Platon” – tam nav nekāda sakara ar sengrieķu filosofu, bet cēlies no vārda “plata” – maksa.
Petrogradas Putilova rūpnīcas strādnieki sākumā arī izvirzīja tīri ekonomiskas prasības, un runa bija par rubļiem. Taču beigās runa bija par troņiem, par varu. Tīmekļa laikmetā viss attīstās straujāk, un kas to lai zina, ciktāl šis mūsdienu darbaļaužu priekšpulks vēl iespaidos Krievijas likteņgaitas?
