Krievijas karoga “bojātāja” Daiņa Rūtenberga lieta pāraug politiskā procesā 8
Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc vairāk nekā pusgadu ilgušām tiesas sēdēm attaisnoja Daini Rūtenbergu krimināllietā par Krievijas Federācijas karoga bojāšanu. Pilns motivētais spriedums būs pieejams 25. augustā.
Apsūdzības uzturētāja prokurore Līga Īzaka prasīja Rūtenbergam piespriest 100 stundas piespiedu darba. Tieši šāds sods tika piemērots krimināllietā par valsts karoga zaimošanu partijas “Par dzimto valodu!” līderim Jevgeņijam Osipovam. Atgādināšu, ka Osipovs 2013. gadā valsts svētku laikā sociālajā vietnē “Facebook”, kas pieejama tūkstošiem reģistrēto lietotāju, ierakstīja, ka viņa meita no skolas atnesusi sarkanbaltsarkanu “figņu”, un aizliedzis bērnam pie apģērba piespraust lentīti “puvušu asiņu krāsā”. Savukārt Rūtenbergs, ejot uz mājām garām Eiropas mājai Aspazijas bulvārī, ieraudzīja Latvijas Krievu savienības organizēto piketu “Krimas atbalstam”. Dzirdot piketētājus kliedzam “Rossija, Rossija!”, viņš izrāva Krievijas karogu no Krievijas pilsoņa Razumovska rokām un salieca karoga kātu, kas izrādījās slotas kāts no neizturīga materiāla un ko par lētu naudu var iegādāties “Drogās” vai citos veikalos. Vēlāk tiesas sēdē tiesnesis Imants Dzenis parādīja gan karogu, kurā nebija ne skrambiņas, gan arī slotas kātu, kurā karogs bija piestiprināts.
Rūtenberga rīcību nevar salīdzināt ar Osipova nodarījumu, kas saistīts ar klaji naidīgu attieksmi pret Latvijas valsts simbolu – karogu un līdz ar to arī valsti. Sākotnēji Centra rajona prokuratūras inspektore Kristīne Eisaka nolēma pat izbeigt kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Krievijas pilsoņa Staņislava Razumovska un Latvijā dzīvojošās Ksenijas Ovsjaņņikovas prasības, jo inspektore izmeklēšanas gaitā pārliecinājās, ka izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Savukārt cita prokurore – Daina Lapinska – pēc tam, kad Razumovskis lietu bija pārsūdzējis, kriminālprocesu atjaunoja, un tas tika turpināts par svešas mantas bojāšanas faktu, kurā apsūdzību uzturēja prokurore Līga Īzaka. Tiesas sēdē viņa norādīja, ka visiem ir viens likums.
Advokāti Mārtiņš Kvēps un Aldis Alliks brīvprātīgi iesaistījās Daiņa Rūtenberga aizstāvībā. Par to, ka Rūtenberga lieta kļuvusi par politisku procesu, norāda tiesas debates, kurās tika pievērsta uzmanība šajā lietā ne mazāk svarīgajiem starptautisko tiesību, Latvijas valsts un konstitucionālo tiesību, kā arī Latvijas vēstures un politikas jautājumiem.
A. Alliks norādīja uz “izejas pozīciju”, no kuras jāsāk šīs lietas vērtēšana: “Piketa konteksts ir tāds, ka tas notika tā brīža ģeopolitisko notikumu viskarstākajā laikā. Pikets nenotika Maskavā vai kaut kur citur Krievijā, piketu rīkoja Rīgā, Latvijā, Eiropas Savienībā. Piketa dalībnieki vicināja Krievijas karogus un bļāva “Rossija! Rossija!”. Izkliegtie saukļi “Brīvību Krimai!” un “Rokas nost no Krimas!” nebija aicinājums nepieļaut un pārtraukt tai laikā notiekošo Krimas okupāciju un aneksiju. Gluži pretēji – tas bija publisks nepārprotams atbalsts Krievijas veiktajām darbībām.”
Advokāts uzsvēra, ka piketa konteksts aptver arī stāvokli, kādā atrodas mūsu valsts vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības de iure atjaunošanas. “Vairāk nekā 20 gadu pēc Latvijas okupācijas de iure beigām referendumā konstatējām, ka ir milzīgs skaits balsstiesīgo (tātad – Latvijas Republikas pilsoņu), kuri nobalsoja par krievu kā otras valsts valodas statusa noteikšanu Satversmē. Kuri tādējādi rīkojās pretvalstiski un antikonstitucionāli, kuri ir latviešu tautai un valstij nelojāli un kurus režisors Alvis Hermanis pamatoti nosauca par “nodevējiem”. Joprojām mums pieprasa visiem nepilsoņiem un viņu pēcnācējiem automātiski bez izņēmuma piešķirt Latvijas pilsonību. Jau tā acīm redzami pārāk dāsni izdāļāto,” tiesas sēdē sacīja Alliks un piebilda, ka šis konteksts ir cieši jātur prātā, jo tas vistiešākajā veidā attiecas uz pašu galveno jautājumu šajā tiesas zālē – ir vai nav šajā lietā konstatējamas Dainim Rūtenbergam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes? Advokāts atzina, ka nekāda tolerance nav pieļaujama pret ideoloģiju, propagandu un rīcību, kas apdraud mūsu valsti, mūsu tautu un mūsu konstitucionālās pamatvērtības. Arī starptautiska nozieguma atbalstam un slavēšanai nav nekāda sakara ar demokrātiju. Demokrātiskas valstis nepieļautu, ka vispār tiek rīkots un notiek šāds pikets. Nepieļautu piketa vai citu demokrātijas instrumentu publisku izmantošanu antidemokrātiskiem, antikonstitucionāliem, prettiesiskiem mērķiem. Šis pikets viennozīmīgi bija demokrātijas nelabticīga, ļaunprātīga izmantošana, demokrātijas graušana “no iekšpuses”, izsmiešana, secināja advokāts.
A. Alliks: “Parasti jau latvieši cenšas šādiem pasākumiem pat tuvumā nerādīties. Latvieši parasti sēž mājās, piecieš pazemojumu. Piecieš savā valstī notiekošās pretlatviskās un pretvalstiskās izdarības. Ja nu tomēr sanāk iet garām, tad met apkārt lielu, lielu līkumu. Jebkurā gadījumā – cieš klusu.
(..) Es nekādā ziņā neapgalvoju, ka, protestējot pret tām “vērtībām”, kuras Krievijas karogs mūsdienās simbolizē jau kopš nežēlīgajām asinspirtīm Čečenijā un Gruzijā, mums vajag Krievijas karogus plēst vai citādi bojāt. Vai ka tos vajag dedzināt – kā to izdarīja ar Latvijas karogu, piemēram, Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas jaunatnes organizācijas pārstāvji 1998. gada 4. augustā.
Svarīgs šajā lietā ir kaut kas cits. Proti, notikumi Krimā sākās ar to, ka ielās parādījās cilvēki ar svešas valsts, Krievijas, karogiem. Pēc tam jau – cilvēki maskās un ar ieročiem. Tāpēc vien gandrīz vienlaikus bļaujošu un Kremļa politiku atbalstošu cilvēku grupas parādīšanās Rīgas centrā ar agresora valsts karogiem rokās tajā brīdī nekādā ziņā nebija vērtējama kā nejauša sagadīšanās vai neizdevies joks.”
Savukārt advokāts Kvēps norādīja, ka apsūdzībā ir bijis daudz juridisku kļūdu un droši vien kāda no tām ir kļuvusi par pamatu attaisnojošam spriedumam. Par to varēs pārliecināties, kad tiks publiskots viss sprieduma teksts.
“Man ausīs vēl tagad skan tā “Rossija!” un “Referendum!”, ko izbļāva piketētāji ar domu, ka Krima ir mūsu,” sacīja Rūtenbergs un pauda sašutumu, ka valstī netiek aizliegta pretvalstisku piketu rīkošana.
