Čehijas prezidents: Ja tiks apstiprināta Krievijas aģentu līdzdalība sprādzienā, Krievijai par to būs jāsamaksā 15
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Čehijas sabiedrībā milzīgu sašutumu izraisījusi Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) aģentu sarīkotā diversija valsts munīcijas noliktavās Vrbeticē 2014. gadā, kas novedusi pie savstarpējas diplomātu izraidīšanas un attiecību sasaluma starp abām valstīm. GRU veikto diversiju Vrbeticē nosodījušas ES un NATO amatpersonas.
Prezidents paudis uzticību čehu izmeklētājiem
Prokrieviski noskaņotais Čehijas prezidents Milošs Zemans paziņojis, ka neesot nekādu datu par “krievu aģentu” atrašanos Vrbetices ciema rajonā, kad tur 2014. gadā uzsprāga munīcijas noliktava.
Zemans Čehijas televīzijā apgalvoja, ka valsts pretizlūkošanas dienestam neesot pierādījumu tam, ka “šie divi aģenti apmeklēja Vrbetices rajonu”, taču bija spiests atzīt, ka “aizdomas ir nopietnas”.
“Neviena suverēna valsts nevar pieļaut, ka tās teritorijā ārvalstu aģenti pastrādā teroristisku uzbrukumu, kā rezultātā gājuši bojā divi Čehijas pilsoņi un nodarīti miljardiem lieli zaudējumi,” norādīja Zemans un aicināja turpināt izmeklēšanu, ziņo Čehijas raidsabiedrība.
Prezidents Zemans pauda uzticību čehu izmeklētājiem un viņu spējai atklāt incidenta aizkulises un iegūt neapstrīdamus pierādījumus par Krievijas aģentu saikni ar to. Pēc viņa teiktā, izmeklētājiem ir divas versijas: sprādziena iemesls bijusi neuzmanīga apiešanās ar munīciju vai tā bijusi ārvalstu izlūkdienesta operācija.
Ja tiks apstiprināta Krievijas aģentu līdzdalība sprādzienā, Krievijai par to būs jāsamaksā, norādīja Zemans.
Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņojis, ka prezidents Zemans atbalstījis valdības lēmumu liegt Krievijas firmai “Rosatom” piedalīties konkursā par “Dukovani” atomelektrostacijas paplašināšanu.
Analītiķi atzīmē, ka pret premjeru Babišu izvirzīta apsūdzība par ES fondu naudas izsaimniekošanu, un viņa politiskā nākotne ir atkarīga no prezidenta Zemana atbalsta.
Čehijas amatpersonas ir secinājušas, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu munīcijas noliktavā Čehijā 2014. gadā, kad dzīvību zaudēja divi cilvēki.
Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas projekts “Bellingcat” un Krievijas tīmekļa izdevums “The Insider” sadarbībā ar vācu nedēļrakstu “Der Spiegel” un čehu žurnālu “Respekt” noskaidrojuši, ka munīcijas noliktavas spridzināšanas operāciju 2014. gadā Čehijā vadījis Krievijas militārā izlūkdienesta ģenerālis Andrejs Averjanovs un tajā bijuši iesaistīti vismaz seši cilvēki.
Čehija jau izsludinājusi meklēšanā GRU aģentus Aleksandru Miškinu un Anatoliju Čepigu, kas atklātībā pazīstami arī kā Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširovs, kuri apsūdzēti arī par Britānijā dzīvojošā bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanu 2018. gadā.
Čehijas vēstniecībā Maskavā palikuši tikai pieci diplomāti
Petrs Kolāržs, Čehijas bijušais vēstnieks Krievijā un ASV, vērtē “Vrbetices lietu” kā “valsts terorisma aktu, ko nav veikuši islāmistu teroristi, bet Krievijas armijas izlūkdienests”.
No Čehijas izraidīto Krievijas diplomātu vidū ir profesionālas militārpersonas, kas saistītas ar izlūkdienestiem, spridzināšanas speciālisti, šifrēšanas eksperts.
Pēc savstarpējas diplomātu izraidīšanas Čehijas ārlietu ministrs Jakubs Kulhāneks paziņojis, ka tās vēstniecībā Maskavā palikuši tikai pieci diplomāti, un brīdinājis, ka varētu proporcionāli samazināt Krievijas diplomātisko pārstāvju skaitu Prāgā, kur līdz šim bija 135 darbinieki.
Čehija plāno izraidīt vēl 65 Krievijas diplomātus, dodot tiem laiku valsts atstāšanai līdz maija beigām, tas ir, vairāk nekā mēnesi.
Saspringtajā situācijā analītiķi to uzskata par labas gribas žestu no Prāgas puses, jo diplomātiskajā praksē ir bijuši gadījumi, kad personai, kas atzīta par “non grata”, mītnes valsts bijis jāpamet 48 vai pat 24 stundās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, izvēršoties diplomātiskajai pretstāvei ar Čehiju, parakstījis rīkojumu, kas ļauj ierobežot Krievijas pilsoņu skaitu, kas nodarbināti to valstu vēstniecībās, kas atzītas par “nedraudzīgām” Krievijai, vai vispār aizliegt Krievijas pilsoņu nodarbināšanu tajās.
Eksperti atzīmē, ka pirmo reizi kopš komunistu režīma krišanas 1989. gadā Čehijas un Krievijas diplomātu skaits abās galvaspilsētās varētu tikt vienādots.
Padomju laikā Krievijas vēstniecība un citas pārstāvniecības Prāgā bija iecienīta uzturēšanās vieta Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem, kuri tur mēdza darboties visai brīvi, jo Čehoslovākija bija Maskavas iecienīta vasaļvalsts.
Pēc Krievijas pretsoļiem Čehijas vēstniecībā Maskavā darbinieku trūkuma dēļ nācies slēgt vīzu nodaļu. Čehu diplomātiskā dienesta veterāni atceras, ka tagad valsts nonākusi līdzīgā situācijā kā Britānija 1971. gadā, kad no Krievijas vēstniecības Londonā tika izraidīti 105 diplomāti, iedragājot Krievijas izlūkdienestu aģentu tīklu Apvienotajā Karalistē.
Čehu analītiķis Pāvels Havličeks atzīmē, ka daudziem valsts iedzīvotājiem, tajā skaitā viņam, Čehijas izlūkdienesta ziņojums par Krievijas saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē bija negaidīts, tāpēc ka kopš 2014. gada šī notikuma apstākļi tika turēti slepenībā, jo incidents tika uzskatīts par valsts noslēpumu.
Viņaprāt, Čehijas izlūkdienesta pagaidām nepubliskotais ziņojums valdībai par sprādzienu Vrbeticē ir pietiekami pārliecinošs, lai nāktu klajā ar apsūdzību Krievijai.
