Šķiltavas benzīntankā 58
Kad 1983. gadā padomju iznīcinātājs notrieca korejiešu pasažieru lidmašīnu, ko sākumā, protams, visvisādi mēģināja noslēpt, Ronalds Reigans PSRS nodēvēja par “ļaunuma impēriju”, bet notriekto lidmašīnu par “kārtējo padomju varas barbarisma apliecinājumu”. Kopš tā laika amerikāņu politologi Padomju Savienību definē kā valsti sociopāti. Pēdējo gadu notikumi liecina, ka Krievija arī šajā ziņā ir PSRS mantiniece.
Īsa uzziņa: sociopāts – cilvēks bez sirdsapziņas, nežēlīgs, citus redz kā manipulējamus instrumentus savu mērķu īstenošanai. Prot glaimot un uzburt upura iztēlē ilūzijas, taču aiz tā slēpjas tikai vēss aprēķins. Gūst baudu, pazemojot upuri un demonstrējot varu. Patoloģisks melis. Pat nepārprotami pieķerts melos, turpinās melot un izlocīties. Godīgumu vērtē kā muļķību, draudzīgumu – kā vājumu. Ar sociopātu nav iespējams vienoties.
Šis, protams, ir indivīda sociopāta apraksts. Taču savā ziņā tas palīdz saprast arī to, kāpēc Kremlim nav draugu un sabiedroto – tikai konkurenti, vasaļi vai ienaidnieki.
“Krievija ir benzīntanks, kas uzdodas par valsti. Tā ir kleptokrātija, tā ir korupcija. Tās ekonomika patiesībā balstās tikai uz naftu un gāzi. Tāpēc ir svarīgas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas iebrukusi Ukrainā.” Tā pēc Krimas aneksijas teica ASV senators Džons Makeins. Metafora ar benzīntanku precīzi atspoguļo reālo situāciju – lai izprastu Krievijas ekonomiku, pietiek pavērot naftas cenu: ja naftas cena krītas tikai par vienu dolāru barelā, federālais budžets cieš divus miljardus dolāru zaudējumu. Nav vāja Jeļcina un stipra Putina, ir naftas cena. Tomēr patlaban stāsts ir par ko citu. Ja benzīntanks uzdodas par valsti, tā vēl nav traģēdija. Traģēdija ir tad, ja benzīntanka īpašnieks sāk rotaļāties ar šķiltavām.
