Viltus ziņa: Latvijas armijas pamests mīnu lauks apdraud iedzīvotājus 0
Krievijas interneta medijs “Sputņik” vairākos turpinājumos izvērsis stāstu par mīnām un brīdinošiem uzrakstiem angļu valodā, ko “netālu no Rīgas” atraduši sēņotāji, – tas nopietni apdraudot vietējos iedzīvotājus. Interesanti, ka pašam atradumam “Sputņik” īpaši pat nepievēršas, jo portālā nav ievietotas ne bildes, ne oriģinālie aculiecinieku stāsti, toties ļoti dāsni tiek piedāvāti dažādu “ekspertu” komentāri.
Kā pirmais izteicies Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomiskās universitātes politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs Andrejs Kokošins, kurš uzreiz apgalvo, ka mīnas izvietotas bez saskaņošanas ar vietējo pašvaldību un vēlāk vienkārši pamestas.
“Viņi (armija) tur izveidojuši sprādzienbīstamu lauku un to pametuši.
Tas ir ārkārtīgi bīstami, pirmkārt – vietējiem iedzīvotājiem. Uzraksti ir angļu valodā, iedzīvotāji tos nevarēs izlasīt, un tas, protams, novedīs pie traģiskām sekām, par kurām neviens negatavojas uzņemties atbildību,” klāsta Kokošins, piebilstot, ka Latvija pašlaik esot “pārbāzta” ar militāro tehniku.
Tālāk konspirācijas teoriju turpina vērpt pastāvīgais “Sputņik” komentētājs Armens Gasparjans, kurš arī agrāk vairākkārt izcēlies ar viltus ziņu sacerēšanu. Pēc viņa domām, Latvijas vara esot ietekmējusies no Ukrainas. “Baltijas valstis apskauž panākumus, kādus Donbasā guvuši ukraiņi, nomīnējot visu iespējamo. Un ne tikai Donbasā vien. Tā ir tāda rusofobijas pīrāga dalīšana,” stāsta Gasparjans, apgalvojot, ka pēc mīnas sprādziena esot bijis iecerēts “visu vainu uzvelt krievu diversantiem”. “Par lielu nožēlu latviešu valstiskumam, sēņotāji tikai atrada mīnu, viņi uz tās kāju nespēra. Tad būtu pavisam citādi. Tad parādītos iespēja uzvelt atbildību citiem. Tā būtu lieliska informācija, kas noderētu, lai kārtējo reizi saskatītu tā sauktās krievu pēdas, lai arī ģīmis būtu anglisks. Izdotos uzpūst informācijas kampaņu neredzētos apmēros,” fantazē “Sputņik” “eksperts”.
Taču arī šis nav pēdējais raksts sērijā par atrasto “mīnu lauku”. Seko diezgan plašs stāsts no kāda Alekseja Stefanova, kurš apgalvo, ka pats bijis iesaukts Latvijas armijā deviņdesmitajos gados, un jau tolaik vietējie militāristi šādi izklaidējušies – biedējot iedzīvotājus. “Toreiz Latvijas armijas kareivju vidū modē bija civilo iedzīvotāju “izjokošana”, turklāt viņi jokoja ar komandieru mēmu atļauju un pat atbalstu. Kareivji varēja ar tukšām patronām apšaudīt civilās mašīnas uz ceļa vai vienkārši biedēt atpūtniekus. Taču reiz “nevainīgie” joki beidzās ar traģēdiju un gāja bojā cilvēks,” raksta “Sputņik” latviešu valodas versija. Krievu versijā šis stāsts ir vēl plašāks, taču arī tur tas veidots bez konkrētiem vārdiem, vietām un laikiem, acīmredzot, lai neviens to nevarētu pārbaudīt.
Atmaskojums.
Vienīgais, ko par pierādījumu piemin “Sputņik”, ir kāda “Facebook” grupa ar dīvainu nosaukumu “ГРИБНЫЕ ВОЙСКА – Latvijas sēņotāji”. Tāds tiešām pastāv. Noformējums ir aizdomīgs, jo tajā izmantoti Krievijas ģerboņa fragmenti un arī atsevišķi militāri elementi, tomēr grupas dalībnieku sarunas ir pārsvarā par sēņošanu. Viņi sociālajā tīklā ievieto sēņu bildes un stāstus par sēņošanu, un kādā bildē tiešām redzams arī minētais uzraksts angļu valodā – “Mines. Minefields”, bet kāda sieviete ievietojusi arī attēlu, kurā redzams mīnai līdzīgs priekšmets. Paši sēņotāji gan turpat komentāros dalās iespaidos, ka tās neesot nekādas mīnas, tikai mulāžas, un žēlojas, ka armijas mācību dēļ nevarēšot tikt uz labajām sēņu vietām.
Pēc “LA” aicinājuma, Aizsardzības ministrija (AM) pārbaudīja attēlus un secināja, ka tie ir bildēti Ādažu poligona teritorijā laikā, kad tur notikušas militārās mācības “Namejs 2018″. ”
Fotogrāfijas apliecina to, ka ogotāji un sēņotāji Ādažu poligonā joprojām vieglprātīgi ignorē brīdinājuma zīmes, neskatoties uz informatīviem uzrakstiem.
Vēršam uzmanību, ka iekļūšana poligona teritorijā bez saskaņošanas ar Ādažu militārās bāzes poligona administrāciju nav atļauta! Bez saskaņošanas atļauts pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, kas norādīti kartē. Tāpēc Nacionālie bruņotie spēki ir veikuši poligona robežu marķēšanu un ceļu bloķēšanu (barjeras uz ceļiem), lai organizētu drošības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem poligona teritorijā,” norāda ministrijas pārstāve Sandra Brāle. Viņa izsaka pārsteigumu par cilvēku vieglprātīgo attieksmi, ne vien pārkāpjot brīdinājumus, bet arī bildējot tur un izvietojot attēlus interneta sociālajos tīklos.
Ja Latvijā kādam tiešām radušās aizdomas par atrastu mīnu (kā zināms, ik pa laikam tiek atrasti nesprāguši Otrā pasaules kara lādiņi), tad par to jāvēršas Valsts policijā, nevis “Facebook”. AM atgādina, kas jādara, atrodot sprādzienbīstamus priekšmetus.
1. Tos neaiztikt, nemēģināt izjaukt, lai izpētītu, un nepārvietot.
2. Vieta, kurā priekšmeti atrasti, iespēju robežās jānožogo, jāiezīmē.
3. Par atradumu jāziņo tuvākajā Valsts policijas nodaļā (tālruņa numurs 110) vai zvanot pa tālruni 112.
4. Jāsniedz atrastā priekšmeta īss raksturojums.
5. Jārīkojas saskaņā ar saņemtajām instrukcijām.
6. Notikuma vietā ieradīsies nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti, kas atrastos priekšmetus neitralizēs.
Nekādus mīnu laukus ne Lilastē, ne citās vietās armija neveido. Attēlos redzamie uzraksti un priekšmeti ir mācību materiāli, kas uzreiz pēc to beigām tiek novākti.
Tas, ko no šī stāsta “uzpūtis” “Sputņik”, ir jau nākamais līmenis, kurā vairs nav runa par naivumu vai bezrūpību, bet par apzinātiem propagandas meliem.
AM komentārs: “Šādi tendenciozi raksti nav nekas jauns un ir kārtējais Krievijas propagandas auglis, lai nomelnotu Latvijas armiju un sabiedrotos. Tā ir lēta informācijas operācija, kur, manipulējot ar daļu reālu faktu, tiek mēģināts ietekmēt cilvēku prātus.
Iedzīvotājiem jāzina, ka mācības ar kaujas munīciju notiek tikai šim nolūkam paredzētos poligonos un atbilstoši sertificētās šautuvēs, nodrošinot attiecīgu drošības perimetru.”
Publikāciju projektā “Atmaskots” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
