Krievijas “graudu karš”. Kurš cietīs badu, nav būtiskākais, galvenais Krievijai ir kāds cits mērķis! 85
Sakarā ar to, ka Krievija pārtraukusi Melnās jūras graudu iniciatīvu, Ukraina nevar eksportēt trešo daļu savas lauksaimniecības produkcijas.
Maskava un Ankara tikmēr vienojušās par miljonu tonnu graudu piegādi nabadzīgākajām Āfrikas valstīm. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško norādīja, ka šajā jautājumā tika panāktas principiālas vienošanās, par to raksta golosameriki.com.
Vai šie Krievijas graudi spēs aizstāt Ukrainas graudus, kas vairs netiks piegādāti pasaules tirgiem sakarā ar Krievijas izstāšanos no Melnās jūras graudu iniciatīvas un sakarā ar Ukrainas ostu blokādes? Cik smags ir šis krievu “pārtikas karš” pret Āfrikas un Tuvo Austrumu nabadzīgākajiem un izsalkušākajiem?
Sausums Austrumāfrikā turpinās jau divus gadus.
78 miljoniem cilvēku Somālijā, Etiopijā, Sudānā un Dienvidsudānā nav pietiekami daudz pārtikas. Šo divu gadu laikā no bada miruši vairāk nekā 100 000 bērnu.
Kad Krievija izstājās no Melnās jūras graudu iniciatīvas un tādējādi bloķēja Ukrainas graudu eksportu caur Melno jūru, Kenijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Korirs Singojejs ierakstīja tvītu, kas izplatījās visā pasaulē:
“Krievijas lēmums izstāties no Melnās jūras graudu iniciatīvas ir dūriens mugurā pasaules pārtikas cenām un galvenokārt skar Āfrikas valstis, kuras jau tagad cieš no sausuma.”
Humānās palīdzības organizācija Mercy Corps palīdz cilvēkiem 40 valstīs, tostarp Austrumāfrikā. Tās pārstāve Alisona Haginsa no Nairobi intervijā Amerikas balsij sacīja, ka Melnās jūras graudu iniciatīva līdz šim palīdzēja noturēt zemas cenas pamata pārtikas produktiem.
Melnās jūras graudu iniciatīva – līgums starp ANO, Turciju, Krieviju un Ukrainu par Ukrainas pārtikas eksportu caur Melno jūru – ilga aptuveni gadu. Šajā laikā uz 45 valstīm eksportēti 33 miljoni tonnu produkcijas.
Krievija no līguma izstājās 17.jūlijā, aizbildinoties, ka tās nosacījumi netiek pildīti. Krievijas pārstāvji sūdzējās, ka Rietumi liek šķēršļus Krievijas mēslošanas līdzekļu eksportam
un Ukrainas graudi tiekot vesti nevis uz attīstības valstīm, kā paredzēts līgumā, bet gan uz Rietumeiropas valstīm.
Ohaio Universitātes Lauksaimniecības mārketinga programmas profesors Ians Šeldons pastāstīja, ka līguma darbības laikā gandrīz trešdaļa Ukrainas graudu nosūtīta uz Ķīnu – Ķīna ir lielākā graudu importētāja pasaulē. Ukrainas graudi tika eksportēti arī uz Spāniju, Turciju, Itāliju, Ēģipti, Bangladešu, Tunisiju, Lībiju, Keniju un Etiopiju. Profesors atzīmē, ka cenas tirgū regulē piedāvājums un pieprasījums.
“Savā ziņā nav nozīmes tam, kur nokļūst graudi,” saka profesors Šeldons. “Svarīgākais ir tas, ka graudi sasniedza pasaules tirgus, un tas palīdzēja noturēt zemas cenas.
Jā, Ķīna ir lielākā lauksaimniecības produktu importētāja. Ja Ķīnai nebūtu pieejami šie Ukrainas graudi, cenas tirgos būtu augstākas, jo Ķīna graudus pirktu kaut kur citur.
Melnās jūras iniciatīvas ietvaros ANO Pasaules pārtikas programma iepirka 725 tūkstošus tonnu Ukrainas graudu. Graudi tika nosūtīti uz Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Sīrijā tūkstošiem cilvēku, kurus skārusi smagā zemestrīce, saņēma pārtikas palīdzību.
Tagad Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksporta apjoms samazināsies trīs reizes – jo Krievija draud bombardēt Ukrainas kravas kuģus Melnajā jūrā un jau bombardē klētis Odesā un Donavas ostās. Arī Ukrainas lauksaimnieki piedzīvo sarežģītus laikus – karadarbības dēļ viņi nevar sēt un novākt ražu.
Pasaules pārtikas programmas galvenais ekonomists Arifs Huseins norāda, ka
pašreizējā situācija ir bīstama un daudzas pasaules valstis ir atkarīgas no Ukrainas graudu eksporta.
“Tas viss rada nenoteiktības situāciju,” Arifs Huseins sacīja ekskluzīvā intervijā Amerikas balsij. — Tas palielina apdrošināšanas izmaksas. Tas apdraud globālo pārtikas drošību.
Pietiek ar vienu incidentu, vienu streiku uz tirdzniecības kuģa – un pārtikas cenas lēks. Un visa pārtika, ko mēs saņemam no Melnās jūras, būs apdraudēta. Un no šī reģiona mēs iegūstam 30% no visiem kviešiem un 75% saulespuķu graudu un eļļas. Tas būs nopietns satricinājums pasaules tirgiem.”
Tikmēr Krievija, kas pirms darījuma bija lielākā kviešu eksportētāja pasaulē, tāda paliks arī pēc tā pārtraukšanas.
Pēdējos gados Krievijā ir labas ražas. Šosezon tā plāno eksportēt 60 miljonus tonnu kviešu. Tāpēc Īans Šeldons nav pārliecināts, vai Krievijas izstāšanās no Melnās jūras līguma nav cīņa ar tās konkurenti Ukrainu.
Tas ir vienkārši mēģinājums ekonomiski sagraut Ukrainu.
“No politiskā viedokļa nav tā, ka Krievija vēlas gūt lielu peļņu no sava eksporta,” saka Ians Šeldons
. “Krievija vienkārši vēlas iznīcināt vienu no galvenajiem Ukrainas peļņas avotiem. Lauksaimniecības produktu eksports ir ļoti svarīgs Ukrainas ekonomikai.
Stratēģiski tas viss izskatās tieši šādi.”
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, tuvāko mēnešu laikā graudu cenas pasaules tirgos pieaugs par 10-15 procentiem. Pašlaik gandrīz 350 miljoniem cilvēku 79 valstīs ir vajadzīga palīdzība ar pārtiku.
