Jemberga: “Medijus izmanto kā ceļojošo cirku” 29
Intervija ar filmas “Ģenerālplāns” scenāristi, pētnieciskās žurnālistikas centra “Re: Baltica” vadītāju Sanitu Jembergu (attēlā).
– Kā radās filmas ideja?
– Kad mana kolēģe Inga Spriņģe uzaicināja mani strādāt “Re: Baltica”, nospriedām, ka es varētu pētīt Krievijas ietekmes sviras un veidot dokumentālo filmu par šo tēmu. Pie filmas strādāju divus gadus. Tam pa vidu bija Krimas aneksija un karadarbība austrumu Ukrainā, un runa šajā gadījumā bija ne tikai par redzamo, bet arī par neredzamo karu. Mums varētu pārmest, kāpēc plašāk nepievērsāmies “Gazprom” ietekmes izpētei vai arī nerezidentu noguldījumiem. Tomēr brīdī, kad sakām strādāt, mums likās būtiski izgaismot informatīvo karu, kurā Krievija savās interesēs izmanto medijus un dažādas nevalstiskās organizācijas kā ceļojošo cirku.
– Filmā varam redzēt, ka Krievija finansē vietējos marginālos aktīvistus, bet Krievijas medijos viņi parādās kā cienījami eksperti…
– Maldināšana ir viens no Krievijas maigās varas paņēmieniem. Filmā redzam kā, pateicoties Krievijas medijiem, Latvijas margināļi piedalās starptautiskā miglas pūšanā. Šos cilvēkus uztveru kā zaldātiņus, kuru mērķis ir maldināt. Tas atbilst Krievijas ārpolitikai. Viņu stāstījums bieži ir viens un tas pats, piemēram, “Ukrainā pārkāpj cilvēktiesības”, “Baltijā atdzimst fašisms” – šie stāsti Krievijas medijos regulāri tiek atkārtoti. Un šajā ģenerālplānā nav svarīgi uzvārdi, bet gan metode. Šajā kontekstā nav tāda jēdziena kā margināļi, bet gan Krievijas finansēti cilvēki.
Filmā redzams Aleksandrs Gapoņenko, kurš angliski klāsta par ASV tankiem un ieplānotajām koncentrācijas nometnēm krieviem. Ilgi domājām, vai šos kadrus atstāt filmā, taču nolēmām tos iekļaut, lai parādītu to absurdumu. Nedomāju, ka Krievijas propagandas aparātam rūp, vai tās vēstījumos ir patiesība, bet to mērķis ir panākt, lai cilvēki sāktu šaubīties par savām valstīm un sabiedrībām. Kad virs Ukrainas tika notriekta Malaizijas aviokompānijas lidmašīna, Krievijas oficiālajām televīzijām vajadzēja savas versijas, lai ātri skaidrotu notikušo saviem skatītājiem. Tajos parādījās versijas, ka Malaizijas lidmašīna ir līdzīga Putina lidmašīnai un ka lidmašīnu apšaudījis ukraiņu iznīcinātājs. Šie piemēri ir tas pats Gapoņenko stāsts, tikai lielākā mērogā. Filmu veidojām divus gadus un sapratām, ka Krievijai, īstenojot savu maigo varu, ir ģenerālplāns. Viens no tā elementiem ir šķelt mūsu sabiedrību, un tajā Krievijas apmaksātie aktīvisti spēlē būtisku lomu. Krievijas propagandas mērķis ir radīt priekšstatu par Baltijas valstu sabiedrībām kā vājām, lai to iedzīvotāji paši sāktu apšaubīt to spējas. Un šādu plānu Krievija attiecina arī uz citām Eiropas valstīm.
– Kādus pretlīdzekļus jūs redzat Krievijas propagandai un jūsu pieminētajam “ceļojošajam cirkam”?
– Mums nav jāpievēršas Krievijas medijiem, bet gan mūsu krieviem un jārunā ar viņiem par to, kas viņiem ir svarīgs. “Sputnik” un “Russia Today” ir Krievijas propagandas rīki, uz kuriem gan jau kāds uzķersies, un kuriem Krievijai nav žēl tērēt naudu. Pēc Krimas nelikumīgās aneksijas atbilde no Latvijas bija aizsardzības budžeta palielināšana. Medijos tika plaši apspriesti dažādi scenāriji, un beigās izrādījās, ka mums tā pa īstam no militārā skatpunkta nekas nedraud. Tad sāka valdīt tāda letarģiska sajūta. Diskusijās tika nomākta ideja, ka ir nepieciešams vietējais sabiedrisko mediju kanāls, kurā pārraides būtu krievu valodā. Mums ir cieņpilni jārunā ar mūsu krieviem, jo vairākums no mums Latvijā vēlamies to pašu – plaukstošu dzīvi un labas iespējas mūsu bērniem. Mums ir jānāk klajā ar savu satura piedāvājumu, jo ne jau ar Krievijas kanālu aizliegumiem panāksim labvēlīgu efektu.
