Krievijas flote apmācīta veikt kodoltriecienus Eiropā – iegūta piekļuve sarakstiem ar 32 raķešu mērķiem, kurus Maskava esot sagatavojusi vēl pirms iebrukuma Ukrainā 95
Saskaņā ar “Financial Times” ziņojumu, kas atsaucas uz slepeniem failiem, Krievija ir apmācījusi savu jūras floti, lai konflikta ar NATO gadījumā ar kodolraķetēm uzbruktu mērķiem dziļi Eiropā.
Kartes, kurās norādīti tik tāli mērķi kā Francijas rietumu piekraste un ostas pilsēta Berova Fernesa Apvienotajā Karalistē, bija daļa no detalizētas prezentācijas virsniekiem, kas tika sagatavota pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, teikts ziņojumā.
Atsaucoties uz 29 slepeniem Krievijas militārajiem failiem, izdevums ziņo, ka šie dokumenti, kurus FT rīcībā nodevuši Rietumu avoti, atklāj Krievijas plānus par plašiem triecieniem visā Rietumeiropā, paredzot konfliktu ar Rietumiem, kas izplestos ārpus NATO robežām. Dokumentos, kas sagatavoti laikā no 2008. līdz 2014. gadam, ir iekļauti mērķi raķetēm ar parastajām vai taktiskām kodolgalviņām, uzsverot kodoltriecienu agrīnu izmantošanu, ziņo “Financial Times”.
Prezentācijā arī norādīts, ka Krievija var izvietot kodolieročus uz virsūdens kuģiem, tādējādi palielinot eskalācijas vai negadījumu risku.
Dokumentā norādīts, ka flotes “lielā manevrētspēja” ļauj tai veikt “pēkšņus un preventīvus triecienus” un “masveida raķešu triecienus… no dažādiem virzieniem”. Ziņojumā piebilsts, ka kodolieroči “parasti” ir paredzēti izmantošanai “kombinācijā ar citiem iznīcināšanas līdzekļiem”, lai sasniegtu Krievijas mērķus.
Kā raksta izdevums “Financial Times”, analītiķi, kas izskatīja dokumentus, secināja, ka tie atbilst NATO novērtējumam par Krievijas tāla darbības rādiusa raķešu draudiem un iespējamo straujo eskalāciju līdz kodolieroču izmantošanai no Krievijas puses.
Viljams Alberks (William Alberque), bijušais NATO ierēdnis, kurš tagad strādā Stimsona centrā, ziņu aģentūrai sacīja, ka šis paraugs ir neliela daļa no “simtiem, ja ne tūkstošiem mērķu, kas kartēti visā Eiropā… tostarp militāri un kritiski svarīgi infrastruktūras mērķi”.
“Viņu kara koncepcija ir totāls karš,” laikraksts “Financial Times” citēja starptautisko pētījumu institūta profesoru Džefriju Lūisu (Jeffrey Lewis), kurš pēta ieroču kontroli.
“Viņi uzskata, ka šīs lietas (taktiskās kodolgalviņas) ir potenciāli karā uzvarējoši ieroči,” viņš piebilda. “Viņi gribēs tos izmantot, un viņi gribēs tos izmantot diezgan ātri,” viņš teica.
Taktiskajiem kodolieročiem, ko nogādā ar sauszemes, jūras vai lidmašīnu raidītām raķetēm, ir mazāks darbības rādiuss un mazāka iznīcinošā jauda salīdzinājumā ar lielākiem “stratēģiskajiem” ieročiem, kas vērsti pret ASV.
Tomēr tās joprojām izdala ievērojami vairāk enerģijas nekā tās, kas tika izmantotas Nagasaki un Hirosimā 1945. gadā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir bieži izmantojis draudus Ukrainas sabiedrotajiem Eiropā, lai atturētu Rietumus no atbalsta Kijivai. “Viņiem jāatceras, ka tās ir mazas, blīvi apdzīvotas valstis,” viņš teica maijā.
Saskaņā ar ziņojumu prezentācijā ir apspriesta arī “demonstrācijas trieciena” iespēja – kodolieroča detonēšana nomaļā teritorijā, lai iebiedētu Rietumvalstis pirms reāla konflikta.
Lai gan Krievija nav oficiāli atzinusi šādu taktiku, šāds trieciens, kā teikts dokumentos, parādītu “precīzu nestratēģisko kodolieroču pieejamību un gatavību tos izmantot” un “nodomu izmantot kodolieročus”.
Fabians Hofmans (Fabian Hoffmann), Oslo Universitātes doktorants, kas specializējas kodolpolitikā, laikrakstam “Financial Times” sacīja, ka prezentācijā izklāstītā kodoltrieroču un konvencionālo triecienu kombinācija kalpo kā brīdinājums pretiniekiem, lai saasinoties spriedzei, iesaistītos sarunās.
❗️ Russian navy trained to launch nuclear strikes on Europe – Financial Times
The editorial board has gained access to lists containing 32 targets for missiles allegedly prepared by Moscow even before the invasion of Ukraine.
– The documents include scenarios for war with… pic.twitter.com/p4XtnJWQkB
— NEXTA (@nexta_tv) August 13, 2024