Krievijas aizsardzības nozare ir strupceļā 138
Padomju ieroču piegādes ķēde vairs nepastāv. Ukraina, Gruzija un Austrumvācija bija nozīmīgi ieroču un komponenšu ražošanas centri. Ironiski, bet Harkiva bija galvenais T-72 tanku torņu ražotājs. Arī militāri rūpnieciskā kompleksa strādnieku skaits strauji samazinājās no aptuveni 10 miljoniem līdz 2 miljoniem.
Vēl viena nopietna problēma ir artilērijas stobru ražošana.
Pašlaik šķiet, ka ar Ziemeļkorejas palīdzību Krievijai ir pietiekami daudz šāviņu, šogad, iespējams, ap 3 miljoniem – pietiekami, lai apsteigtu ukraiņus.
Bet tik liela uguns ātruma negatīvā puse ir mucas nodilums. Dažos gadījumos haubices mucas ir jānomaina jau pēc dažiem mēnešiem. Ir tikai divas rūpnīcas, kurās ir izsmalcinātas Austrijā ražotas rotējošās kalšanas mašīnas, kas nepieciešamas mucu izgatavošanai. Krievija nekad nav ražojusi savas kalšanas mašīnas. Krievi tās ieveda no Amerikas 30. gados un pēc kara atveda no Vācijas. Risinājums bija atvienot vecās velkamās artilērijas stobrus un uzstādīt tos uz pašgājējhaubicēm. Cik ilgi krievi var turpināt to darīt?
Bet lielākā problēma ir saistīta ar tankiem un kājnieku kaujas mašīnām, kas joprojām ir ļoti svarīgas jebkurai liela mēroga uzbrūkošai sauszemes operācijai.
Lai gan februārī Krievijā varēja būt noliktavās vēl aptuveni 3200 tanku, līdz 70% no tiem “nav pārvietojušies kopš kara sākuma”. Liela daļa T-72 tika glabāta nesegti kopš 90. gadu sākuma un, visticamāk, ir ļoti sliktā stāvoklī. Pie pašreizējā zaudējumu tempa Krievijas tanki un kājnieku mašīnas no noliktavas sasniegs “kritisko izsīkuma punktu” līdz nākamā gada otrajai pusei. Ja nekas nemainīsies, līdz šī gada beigām Krievijas spēkiem, iespējams,
būs jāmaina poza pret vairāk aizsargājošu. Tas pat var kļūt acīmredzams vasaras beigās.”Sagaidiet, ka Putina interese par pagaidu pamieru pieaugs,”
secināts publikācijā.
