Krievijas ekonomika sākusi buksēt: iedzīvotāju mobilizācija izraisījusi nebijušu darbaspēka trūkumu 169
Krievijas ekonomika, ko uzpumpējuši triljonu dolāru lielie izdevumi par aizsardzības līgumiem un maksājumiem karavīriem, kuri cīnās Ukrainā, šķiet, ir nonākusi lūzuma punktā, vēsta The Moscow Times.
Kamēr aizsardzības rūpnīcas turpina trijās maiņās štancēt bumbas un tankus un reģioni cits pēc cita paaugstina “prēmijas” karavīriem, Krievijas IKP pieaugums ir sācis strauji palēnināties.
Saskaņā ar “Rosstat” datiem Krievijas ekonomika jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju pieauga par 3 %, lai gan maijā tā palielinājās par 4,5 %, pirmajā ceturksnī – par 5,4 %, bet februārī – par 7,6 %. Rūpniecības izaugsme palēninājās līdz 1,9%, kas ir trīs reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš un ziemā (5,3% maijā un 5,6% 1. ceturksnī).
Saistībā ar maksājumu problēmām, kas skārušas eksporta preču sūtījumus uz Krieviju, gandrīz apstājusies arī vairumtirdzniecības izaugsme: jūnijā salīdzinājumā ar jūniju tā pievienoja tikai 1.9%, lai gan vēl maijā pieauga par 11.1%, bet pagājušā gada beigās – par 16-20% vai vairāk. “Ekonomiskā aktivitāte ir palēninājusies gandrīz visās nozarēs,” norāda “Rosbank” analītiķi.
Būvniecības izaugsmes temps samazinājās gandrīz 6 reizes – no 7 % maijā līdz 1,2 %. Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums saruka līdz minimumam pusotra gada laikā (6.3%), un lauksaimniecības un transporta apgrozījums sāka samazināties – attiecīgi par 0.3% un 0.8%.
Krievijas ekonomika nonākusi strupceļā: iedzīvotāju mobilizācija izraisīja nebijušu darbaspēka trūkumu, kamēr militāri rūpnieciskā kompleksa attīstība un importa aizstāšana iztērēja visus pieejamos rūpniecības resursus.
Valsts darbaspēka un ražošanas jaudas rezerves ir “praktiski izsmeltas”, pagājušajā nedēļā paziņoja Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiullina. Pēc viņas aplēsēm, ekonomikas pārkaršana kļuvusi par pēdējo 16 gadu rekordlielu parādību, un tas galu galā var novest pie stagflācijas un “dziļas recesijas”.
Saskaņā ar Centrālās bankas prognozi nākamgad Krievijas tautsaimniecības izaugsme var palēnināties gandrīz līdz nullei (pesimistiskajā scenārijā – tikai 0,5% pieaugums), arī investīciju pieaugums un privātais patēriņš var noslīdēt līdz nullei.
Turklāt Krievijas ārvalstu preču sūtījumi turpinās samazināties, gadā sasniedzot 291 miljardu ASV dolāru, kas ir par 12 miljardu dolāru mazāk nekā šogad un gandrīz par 50 miljardu dolāru mazāk nekā pirms Krimas aneksijas.
Tautsaimniecības ieslēgšana militārajā režīmā ir iedzinusi Kremli strupceļā: gandrīz visu ekonomikas izaugsmi nodrošina aizsardzības nozares, un kara izbeigšana var izraisīt ekonomikas “pilnīgu sabrukumu”, norāda Lankasteras universitātes profesors Renē Fuka.
“Krievijas režīmam nav iemesla izbeigt karu un cīnīties ar šādu ekonomisko realitāti. Tāpēc tas nevar atļauties ne uzvarēt karā, ne arī to zaudēt. (Krievijas) ekonomika tagad ir pilnībā sagatavota ilgstoša un arvien asiņaināka konflikta turpināšanai,” brīdina Fuka.
