Krievija īsteno zema līmeņa provokācijas. Saruna ar igauņu politologu Andresu Kasekampu 3
Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors Andress Kasekamps (attēlā) nesen notikušo noslēpumaino Igaunijas Drošības policijas “KaPo” darbinieka Estona Kohvera aizturēšanu (igauņi to dēvē par nolaupīšanu) vērtē kā Krievijas provokāciju.
– Kā jūs no ārpolitiskā viedokļa vērtējat Kohvera aizturēšanu?
– Nezinu visas notikušā detaļas – tā ir lieta, kuras zina cilvēki no drošības dienestiem un valdības aprindām. Ja tā no Krievijas puses bija plānota operācija, tad tā bijusi veiksmīga un efektīva. Divas dienas pirms Kohvera nolaupīšanas Tallinā viesojās ASV prezidents Baraks Obama, un visi jutās nomierināti un droši, jo viņš pauda ļoti pozitīvu vēstījumu. Pēc nolaupīšanas noskaņojums Igaunijā kļuva pesimistiskāks. Obama palīdzēja ar savu klātbūtni, bet vēlāk Krievija šo cerības vēsti sakāva. Skatoties plašāk, jāpiemin, ka Krievija nesen izplatīju ziņu, apgalvojot, ka lietuvieši, kuri PSRS laikā nav atbildējuši uz karaklausības pavēstēm, var tikt tiesāti Krievijā. Pēc Obamas vizītes un NATO Velsas samita Krievija vērš spiedienu pret Baltijas valstīm un pārbauda reakciju. Tās ir zema līmeņa provokācijas. Tikmēr ģeopolitiskās rietumvalstis ir laimīgas par pamieru Ukrainā.
– Kādu “dāvanu” varētu saņemt Latvija?
– Jums drīz būs Saeimas vēlēšanas. Nevar izslēgt iespēju, ka no Krievijas puses varētu tikt nomelnots kāds politiķis. Iepriekš notikušajām provokācijām ir līdzīgs raksturs, tāpēc domāju, ka Krievija nomelnošanai darīs visu, ko var sasniegt ar viegliem līdzekļiem. Provokācijas un spiediens no Krievijas puses varētu būt arī Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, kā tas bija Lietuvas prezidentūras laikā, kad Lietuva iestājās par Ukrainas Asociācijas līgumu ar ES.
Mērķis ir padarīt mūs nervozus, un pēc Kohvera gadījuma redzam, ka tas strādā. Provocēt un radīt trauksmi, atšķelt no Rietumiem, iedunkājot mūs, – tā tas darbojas. Pretlīdzeklis provokācijām ir ilgāk uzturēt un saglabāt mūsu neatkarību.
– Vai varam vilkt paralēles ar provokācijām, kuras PSRS izvērsa pirms Baltijas valstu okupācijas?
– Lielākā daļa igauņu pēc Kohvera nolaupīšanas vilka paralēles ar 1938. gadu, kad PSRS cilvēki uz Peipusa ezera ledus nogalināja četrus Igaunijas robežsargus. Šo paralēli apsprieda Igaunijas laikraksti. Jāņem vērā, ka šim gadam raksturīgas vēsturiskas paralēles, jo tajā atceramies gan Pirmā pasaules kara, gan Otrā pasaules kara sākuma gadadienas.
– Kāds, jūsuprāt, ir risinājums Kohvera lietai?
– Pirmajā brīdī Igaunijas puse mēģināja šo situāciju nokārtot klusi, sazinoties ar Krievijas pusi. Kad aizturētais Kohvers tika parādīts Krievijas telekanālos, kļuva skaidrs, ka klusi šo lietu neizdosies atrisināt, un tika lūgts atbalsts no ES partneriem. Igauņi Kohveru ļoti gaida mājās, taču notikumi kļuva sarežģītāki, kad tā kļuva par publisku lietu. Mēs mēģinām dabūt viņu atpakaļ, tomēr, visticamāk, viņš Krievijā stāsies tiesas priekšā. Kad viņu Krievija atzīs par “vainīgu”, tad, iespējams, varētu būt kāds “darījums”.
