Krievijas Drošības padomes sēde izskata jautājumu par okupēto Ukrainas teritoriju “neatkarības” atzīšanu 74
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien sasaucis Drošības padomes sēdi, lai izskatītu lūgumu atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos.
Iepriekš televīzijā tika pārraidītas tā dēvēto Doņeckas un Luganskas republiku līderu uzstāšanās ar lūgumu Putinam atzīt tās par “neatkarīgām valstīm” un parakstīt ar tām līgumus par militāro palīdzību, lai pasargātu no “Ukrainas agresijas”.
Kā ziņots, arī Krievijas Valsts dome pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju, aicinot Putinu atzīt okupēto Ukrainas teritoriju “neatkarību”.
“Mūsu mērķis ir uzklausīt mūsu kolēģus un izlemt mūsu turpmākos soļus šajā virzienā, paturot prātā gan DNR, gan LNR līderu lūgumus atzīt viņu neatkarību,” atklājot Drošības padomes sēdi izteicās Kremļa saimnieks.
Vienlaikus Putins paziņoja, ka vairs nesaskata iespējas realizēt tā dēvētās Minskas vienošanās par kara izbeigšanu starp Ukrainu un prokrieviskajām kaujinieku bandām.
Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru, raisot bažas, ka Putins ir pieņēmis galīgo lēmumu iebrukt Ukrainā.
Pēdējās dienās arī saasinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā.
Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam.
No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām teritorijām uz Krieviju izvesti vairāki tūkstoši cilvēku, kurus Maskavas amatpersonas uzdod par “bēgļiem”.
Tikmēr tā dēvētās republikas izsludinājušas mobilizāciju.
Tā dēvētā Drošības padomes sēde, kas šobrīd it kā tiek pārraidīta televīzijas tiešajā ēterā, ir acīmredzams iestudējums, kur valsts augstākās amatpersonas uzstājas ar iepriekš sagatavotām propagandas runām, kuru mērķis ir attaisnot turpmākās Maskavas agresīvās darbības pret Ukrainu.
Kā novērojis neatkarīgais televīzijas kanāls “Doždj”, Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šogu rokas pulkstenis viņa uzstāšanās brīdī rādījis 12:47, un tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka šķietamā sēde patiesībā ierakstīta pirms piecām stundām.
Vladimirs Kolokoļcevs sēdes laikā izteicās, ka okupēto Ukrainas teritoriju “neatkarība” atzīstama pastāvošo Luhanskas un Doņeckas apgabalu robežās, lai gan daļu šo apgabalu esot “okupējusi” Ukrainas armija.
Ministra “ieteikums” faktiski pamato Maskavas tiesības uzsākt uzbrukumu Ukrainai, lai “atbrīvotu” Kijevas “okupētās” teritorijas.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Segejs Lavrovs sēdes laikā Ukrainas valdību nosauca par “neonacistu un banderovcu režīmu”, lietojot apzīmējumu, ko iecienījuši Kremļa propagandisti, lai runātu par ukraiņu nacionālistu kādreizējā līdera Stepana Banderas sekotājiem.
Savukārt Ārējā izlūkdienesta (SVR) vadītājs Sergejs Nariškins nāca klajā ar aicinājumu uzņemt tā dēvētas republikas Krievijas sastāvā, un Putins bija spiest viņu apsaukt un piespiest labot savu “pārteikšanos” un apliecināt, ka viņš patiesībā atbalstot šo prokrievisko bandu kontrolēto teritoriju “neatkarības” atzīšanu.
Sēdes noslēgumā Putins paziņoja, ka viņš ir “uzklausījis viedokli,” ko izteikušas amatpersonas, no kurām neviena neizteicās pret okupēto Ukrainas teritoriju “neatkarības” atzīšanu, un ka galīgo lēmumu viņš pieņemšot vēl šodien.
