Krievijas draudi turpinās: šī ir lielākā spēku mobilizācija, kādu Eiropa pēdējās desmitgadēs pieredzējusi 129
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija jau tuvāko nedēļu laikā palielinās sava karaspēka klātbūtni Baltkrievijā līdz 30 tūkstošiem militārpersonu, ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē Ukrainas krīzes jautājumā paziņojusi ASV vēstniece ANO Linda Tomase-Grīnfīlde. Opozīcijā Aleksandra Lukašenko režīmam noskaņotie Baltkrievijas interneta mediji vēsta, ka šobrīd notiek rezervistu iesaukšana arī Baltkrievijas armijā. Tikmēr ASV Valsts departaments devis rīkojumu amerikāņu valsts darbinieku ģimenes locekļiem pamest Baltkrieviju.
Draudi turpinās
Krievijas draudiem Ukrainai veltītā ANO Drošības padomes sēde pirmdien tika sasaukta pēc ASV iniciatīvas par spīti asajām Maskavas iebildēm. 10 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm tomēr balsoja par sanāksmes sasaukšanu. Pret bija Krievija un Ķīna, atturējās Indija, Kenija un Gabona, bet par bija ASV, Lielbritānija, Francija, Īrija, Norvēģija, Albānija, Meksika, Brazīlija, AAE un Gana.
Kopīga paziņojuma pieņemšana Drošības padomē gan nebija gaidāma, jo tam vajadzētu šīs ANO institūcijas pastāvīgo dalībvalstu – ASV, Krievijas, Ķīnas, Francijas un Lielbritānijas – vienbalsību, kas šajā situācijā nav iespējama. Krievijas pilnvarotais pārstāvis ANO Vasilijs Nebenzja kategoriski noliedza sanāksmes nepieciešamību, apgalvojot, ka tā derot vien tiem, kas “veicina paniku” un “kurina mītisko Krievijas draudu tēmu”.
“Tā ir ne tikai nepieņemama iejaukšanās mūsu valsts iekšējās lietās, bet arī mēģinājums maldināt starptautisko sabiedrību par situāciju reģionā un šābrīža saspīlējuma iemesliem,” sašutis par “nepamatotajām apsūdzībām”, kas pēdējā laikā vēršoties pret Krieviju, paziņoja Nebenzja. Arī Ķīnas pārstāvis Džans Džuns, atzīstot saspīlējuma faktu, tomēr bija pret Drošības padomes sanākšanu, paužot, ka nepiekrīt ASV pozīcijai Ukrainas situācijas jautājumā.
Pekina atbalstot “kluso diplomātiju” krīzes atrisināšanā. Tikmēr ASV vēstniece Tomase-Grīnfīlde uzsvēra: “Agresijas draudi pie Ukrainas robežas ir provokatīvi. Tas, ka mēs atzīstam to par faktu, nav provokatīvi.” Diplomāte aizrādīja, ka provokācijas avots ir Krievija, “nevis mēs vai kāds no šīs padomes”.
Savelkot vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru pie robežas, Krievija rada draudus ne tikai Ukrainai, bet arī “Eiropai un starptautiskajai kārtībai”. Tā ir lielākā spēku mobilizācija, kādu Eiropa pēdējās desmitgadēs pieredzējusi. “Un, kamēr mēs te runājam, Krievija sūta turp vēl vairāk spēku un ieroču,” sacīja Tomase-Grīnfīlde, norādot, ka Baltkrievijā jau ieradušies un Ukrainas robežu tuvumā izvietoti ap 5000 Krievijas karavīru, bet februāra sākumā viņu skaits varētu sasniegt 30 tūkstošus, un viņi būs “mazāk nekā divu stundu brauciena attālumā no Kijevas”.
Kad arī Francijas un Lielbritānijas pārstāvji pārmeta Krievijai destabilizāciju un atgādināja par nopietnajām sekām, kas gaida Maskavu, ja tā sāks karadarbību, Nebenzja, jūtot, ka vairākums nav viņa pusē, pameta Drošības padomes sēdi. Viņš uzstāja, ka karaspēka sapulcināšana Ukrainas tuvumā neesot drauds starptautiskajai drošībai, jo Krievijas karaspēks tikai gatavojot mācības savā teritorijā. Rietumu nostāja esot “rusofobija un ukraiņu smadzeņu skalošana”. 18. februārī paredzēta vēl viena ANO Drošības padomes sēde par Ukrainu.
“Latviešu un poļu rokām”
Ukrainas un Rietumvalstu izlūkdienesti Krievijas pie Ukrainas robežām koncentrēto karaspēku jau lēš uz 112–127 tūkstošiem vīru. Baltkrievijas ziņu vietnes informē, ka iesaukuma pavēstes sākuši saņemt arī šīs valsts karaklausībai pakļautie. Kā ziņo izdevumi “Nasha Niva” un “Telegraf.by”, pavēstes piesūtītas dažādu militāro specialitāšu virsniekiem rezervistiem. Iesaukums tiem noteikts 25 dienu garumā.
Mediju aptaujātie militāristi neoficiāli pauduši, ka personālsastāva palielināšana varbūt patiesi saistāma ar kopīgām militārām mācībām ar Krieviju, kas gaidāmas februārī, taču tādos gadījumos Baltkrievijas Aizsardzības ministrija iesaukumu parasti izziņo oficiāli, kamēr šoreiz nekā tāda nav. 24. janvārī valsts robežsardzes vadības sanāksmē Minskā Lukašenko atzina, ka saņēmis no ASV brīdinājumus par nopietnām sankcijām, ja Baltkrievija ļaus Krievijai brīvi darboties savā teritorijā pret Ukrainu vai pat piekritīs Krievijas kodolieroču izvietošanai. Pēc Lukašenko domām, tie esot Rietumi, kas vēloties pataisīt Baltkrieviju par agresoru: “Šie amerikāņi ar poļu un latviešu rokām paši personīgi grūž mūs uz tādām darbībām.”
Dažas stundas pēc ASV un Krievijas delegātu vārdu apmaiņas ANO Drošības padomē Vašingtona deva rīkojumu ASV valdības darbinieku ģimenes locekļiem pamest Baltkrieviju saistībā ar “neparastajām un satraucošajām Krievijas militārajām darbībām pie Ukrainas robežas”. Amerikāņiem tāpat ieteikts nedoties uz Baltkrieviju. Iepriekš ieteikuma formā šādi paziņojumi tika attiecināti arī uz ASV diplomātu ģimenes locekļiem un pilsoņiem Ukrainā. Baltkrievu mediji pieļauj, ka ASV vēstniecību Minskā varētu vispār slēgt, jo Baltkrievijas Ārlietu ministrija pieprasījusi, lai tā atlaiž visus līdzstrādniekus, kas ir Baltkrievijas pilsoņi. Kopā ar amerikāņu diplomātu skaita samazināšanu tas nozīmēs, ka vēstniecība vairs nespēs veikt savas funkcijas.
