Krievijas diktators Putins ir gatavs veikt nelielu militāru operāciju pret kādu no Baltijas valstīm 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir gatavs veikt nelielu militāru operāciju pret kādu no NATO valstīm, lai pārbaudītu Rietumu reakciju, brīdinājis Polijas militārās pretizlūkošanas dienesta vadītājs Jaroslavs Strožiks.
Viņš pieļauj, ka Krievijas despots varētu anektēt Igaunijas vai Zviedrijas teritorijas, kas varētu būt daļa no plašāka plāna pārņemt Baltijas valstis, ja Ukraina karā zaudē, raksta The Sun.
Strožiks sacīja, ka visas prognozes par Krievijas gatavību potenciālajam uzbrukumam NATO valstīm ir balstītas tikai uz dažiem pieņēmumiem, ko izteikušas aģentūras bez pilnīgas informācijas.
Taču izlūkdienesta amatpersona atzina, ka Kremļa vadītājs spēj plānot neliela mēroga iebrukumu.
Polijas izdevumam “Dziennik Gazeta Pravna” viņš sacīja: “Putins noteikti jau ir gatavs kādai mini operācijai pret kādu no Baltijas valstīm, piemēram, ieiet slavenajā Narvā [pašvaldība Igaunijā] vai izsēsties uz kādas no Zviedrijas salām.”
Viņš gan piebilda, ka, neraugoties uz Putina mērķiem, Rietumu kopējā nostāja pašlaik kavē viņa progresu: “Tas, ko Rietumi kopīgi dara, lai atbalstītu Ukrainu, viņam parāda, ka uzbrukuma gadījumā NATO Rietumu reakcija būtu vēl spēcīgāka.”
Vairākas NATO dalībvalstis Eiropā ir brīdinājušas sabiedrību par Krievijas gaidāmās agresijas iespējamību. 2023. gada decembrī laikraksts Bild, atsaucoties uz saviem izlūkošanas avotiem kādā Eiropas valstī, ziņoja, ka Krievija var mēģināt uzbrukt Eiropai 2024. gada beigās vai 2025. gada sākumā, kad ASV būs palikusi “bez līdera”.
Komentējot Polijas militārās pretizlūkošanas dienesta vadītāja teikto, militāro un juridisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko “Radio NV” sacīja: “Doma, ka Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm tikai pēc tam, kad tai būtu izdevies okupēt Ukrainu un uzvarēt, protams, ir pareiza. Bet tā ir kļūdaina zināmā mērā tajā ziņā, ka nevajadzētu nenovērtēt par zemu to, ka, ja Krievija redz, ka virzās uz pilnīgu sakāvi Ukrainā (un viņi jau vismaz šobrīd nespēj panākt stratēģisku uzvaru), <...> tas nozīmē, ka viņi var uzbrukt Baltijas valstīm, lai īstenotu kampaņu, ko sauc par deeskalāciju caur eskalāciju.”
Eksperts arī norādīja, ka viņš saskata draudus ne tikai Igaunijai vai Zviedrijai, kā to minēja Polijas pretizlūkošanas vadītājs, bet arī Lietuvai no Baltkrievijas puses: “Es domāju, ka plāns, ko Krievija apsvēra kopā ar Baltkrieviju, proti, pārraut Baltkrievijas un Lietuvas robežu un mēģināt pārvietot tur Iskanderus ar kodolgalviņām un radīt ārkārtīgi nopietnu izaicinājumu, pat lielāku nekā 60. gadu Kubas raķešu krīze.”
