Vienošanās, kas var iznīcināt Eiropu: kas ir Krievijas diktatora neprātīgo vēlmju sarakstā? 0
Gaidāms, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins, kad beidzot tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu miera sarunās par Ukrainu, izvirzīs vairākas neprātīgas prasības, lai varētu turpināt savu tirāniju, raksta izdevums “The Sun”.
Tiek uzskatīts, ka Putins vēlas būt pārliecināts, ka neviena vienošanās ar ASV prezidentu neapturēs viņa murgainos sapņus par jaunu un varenu Padomju impēriju.
Kremļa saimnieks iebruka Ukrainā gandrīz pirms trim gadiem, un pastāv bažas, ka tas ir tikai pirmais solis viņa ceļā uz dominanci Eiropā.
Tie, kas runājuši ar Putinu, apgalvo, ka viņa galvenais mērķis vienmēr ir bijis izveidot jaunu drošības struktūru, kas Krievijai ļautu nostiprināt ietekmi Eiropā.
Daži uzskata, ka viņš, iespējams, pat vēlas atjaunot grupu, līdzīgu tai, kuru Otrā pasaules kara beigās izveidoja Josifs Staļins, lai noteiktu jauno pasaules kārtību.1945. gadā Jaltas konferencē Staļins apvienoja spēkus ar ASV prezidentu Franklinu D. Rūzveltu un Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čērčilu, lai apspriestu kara beigu procedūras un Eiropas sadalījumu.
Krievijas diktatoram jau bijusi saruna ar ASV prezidentu. Abu valstu līderi likuši noprast, ka kara beigas ir tuvu.
Tomēr daudziem ir bažas, ka tas notiks uz Ukrainas rēķina.
ASV tiek apsūdzētas par piekāpšanos Krievijai.
Pēdējās dienās Baltajam namam pietuvināti avoti norādījuši, ka Ukrainai netiks ļauts atjaunot 2014. gada robežas – pirms Krimas nelikumīgās aneksijas. Tas nozīmētu, ka Maskava varētu paturēt visas teritorijas, ko tā sagrābusi kopš pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā, tādējādi paplašinot savas robežas.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets arī norādījis, ka Ukrainai netiks dota iespēja pievienoties NATO, uz ko cerēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš ilgstoši lobējis Kijivas uzņemšanu aliansē, kas valstij sniegtu drošības garantijas un palīdzētu atvairīt turpmākos Krievijas uzbrukumus.
Maskava iepriekš norādījusi, ka Ukrainas dalība NATO tiktu uztverta kā drauds, uz kuru Krievija reaģētu ar agresiju.
Putins arī pieprasīs Rietumiem atcelt sankcijas, kā arī ceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem, kas tika ieviesti pēc viņa nelikumīgā iebrukuma pirms trim gadiem.
Zelenskis brīdinājis Rietumus neuzticēties Putinam un paudis bažas, ka Ukraina miera sarunās tiek atstāta “aiz borta”.
Daudzi pasaules līderi ir pauduši bažas par Putina plāniem, neatkarīgi no tā, vai Maskava pieņems iespējamo vienošanos vai noraidīs to. Pat ja Kremlim izdotos piespiest Ukrainu atteikties no NATO un saglabāt kontroli pār okupētajām teritorijām, Putins, iespējams, ar to nesamierināsies.
Rietumu izlūkdienesti jau brīdinājuši, ka nākamo piecu gadu laikā Putins plāno izvērst plašāku karu Eiropā .
Dānijas izlūkdienesta jaunākais ziņojums liecina, ka Krievija aktīvi gatavojas militārai konfrontācijai ar NATO.
Tajā teikts, ka Maskava uztver sevi kā iesaistītu konfliktā ar Rietumiem un palielina savu militāro kapacitāti, lai varētu pieņemt lēmumu par uzbrukumu, ja tas tiktu uzskatīts par nepieciešamu.
Pētījumā uzsvērts, ka Krievijas militārā stratēģija ir pārgājusi no atjaunošanas uz aktīvu bruņošanās paātrināšanu ar mērķi karot pret NATO.
Tiek uzskatīts, ka Putins cer uz alianses iekšējo sašķeltību – politisku nesaskaņu vai militāru vājumu, kas viņam ļautu rīkoties agresīvāk.
Gruzija un Moldova – abas bijušās padomju valstis – tiek uzskatītas par potenciāli visvairāk apdraudētām. Divu gadu laikā, saskaņā ar ziņojumu, Maskava varētu radīt nozīmīgus draudus arī Baltijas valstīm.
