Krievijas dezinformācijas apskats: Pieminekļa nojaukšana un Igaunijas draudzība ar Krieviju 2
Aprīļa beigās Krievijas medijos Latvijas vārds visbiežāk nikni tika piesaukts saistībā ar diskusijām sabiedrībā un Saeimā par tā sauktā Uzvaras pieminekļa likteni Pārdaugavā.
“Latvijas Seima (tā tekstā. – Aut.) komisija piekritusi nojaukt pieminekli Rīgas atbrīvotājiem,” apgalvo vietne “EurAsia Daily”.
Līdzīgā garā kaislības kurina arī citi Krievijas masu informācijas līdzekļi, kuri jautājuma apspriešanu Saeimas pieprasījumu komisijā un komisijas lēmumu noraidīt Latvijas Krievu savienības vadones Tatjanas Ždanokas iesniegto iniciatīvu par “pieminekļa cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” tulko kā gatavu lēmumu, ka piemineklis jānojauc.
Portāls “Regnum” vēsta: “Līdz pieminekļa Rīgas atbrīvotājiem nojaukšanai – daži soļi.”
Savukārt Kaļiņingradā bāzētā “rubaltic.ru” apgalvo, ka tas viss esot “dejas uz kauliem” un latviešu nacionālisti “sen izvērtuši īstu karu ar mirušajiem”.
Kāda, tiesa, margināla interneta ziņu vietne “ierex.ru” šajā sakarā aicina Krievijas pilsoņus nebraukt atpūsties uz Jūrmalu, bet dot priekšroku Kaļiņingradai: “Ir pienācis laiks izbeigt Baltijas neobanderiešu atbalstīšanu ar Krievijas rubli!”
Tamlīdzīgu ziņu paudēji pilnībā ignorē, ka Pārdaugavas piemineklim nav nekāda sakara ar padomju karavīru brāļu kapiem un arī nekādu kauju šajā vietā nav bijis.
Tāpat interesanti, ka Krievijas mediju izklāstā pieminekļa aizsardzībai Ždanokas savāktais parakstu daudzums variē no 21 līdz 23 tūkstošiem, taču nekur nav atzīmēts, ka parakstītāju personas kodu pārbaude Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē liecina, ka vairāk nekā 4000 parakstu izrādījās nederīgi, līdz ar to patiesais skaits ir aptuveni 16 500 parakstu.
Baltieši sašķēlušies!
Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas braucienu uz Maskavu un tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu 18. aprīlī ne viens vien Krievijas medijs centies attēlot kā notikumu, kas esot sašķēlis Baltijas valstis.
Visādā veidā tiek manipulēts ar Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča izteikumu, ka Igaunijai vajadzētu saskaņot savu rīcību attiecībā uz Krieviju un uzmanīgi izturēties pret dialogu ar Maskavu.
Piemēram, vēsturnieks un politologs Mihails Smoļins, kurš pat Krievijā tiek uzskatīts par šovinistiski noskaņotu personu, radiostacijai “Sputņik” paudis, ka Igaunijas prezidentes kritizēšana ceļoties no tā, ka Baltijas valstīs dominējot politiķi “kas vairāk orientējas nevis uz savu valstu interesēm, bet uz ASV un Briseli”.
“Viņi vēlētos torpedēt šādus mēģinājumus uzturēt sakarus ar Krieviju,” tā Smoļins.
“Antikrieviskie politiķi” visādos veidos cenšoties “sodīt tos, kas mēģina izslīdēt no pretkrievu frontes”.
Tās pašas vietnes “Sputņik” Igaunijas ziņu dienests tikmēr lietas aprakstījis tā, it kā Kaljulaida būtu stāvā sajūsmā no Putina personības. Virsraksts vēsta: “Ak, kāds vīrietis, īsts pulkvedis: Putina un Kaljulaidas tikšanās hronika.”
Protams, Igaunijas prezidente neko tādu nav teikusi un arī ziņas tekstā šādas frāzes nav. Tas, cik pozitīvi Kremlim lojālie mediji tagad atsaucas par Igauniju un prezidentes apmeklējumu (kaut gan pēc 2007. gada “bronzas kareivja” notikumiem Tallinā šķita, ka Igaunija uz mūžu Maskavas acīs paliks kā “fašistu perēklis”), liek atcerēties 20. gadsimta 90. gadus un šī gadsimta sākumu, kad Krievija laiku pa laikam mēdza izvēlēties kādu no Baltijas valstīm par pozitīvo tēlu pretstatā abām pārējām – “sliktajām”. Acīmredzot šobrīd “labā” ir Igaunija.
Dieva sods Francijai
Analizējot dezinformācijas plūsmu, kas attiecas uz starptautiskajiem notikumiem, viltus ziņu monitoringa “East StratCom” analītiķi pauduši pārsteigumu, cik zibenīgi Krievijas propaganda reaģējusi uz ugunsnelaimi Parīzes Dievmātes katedrālē.
Burtiski dažas stundas pēc ugunsgrēka sākuma telekanāla “Cargrad TV” auditorija jau varēja uzzināt, ka “Parīzes Dievmātes katedrāles vairs nav”, ka dievnamu aizdedzinājuši musulmaņi, ka tā vietā droši vien būšot mošeja. Turklāt telekanāls apgalvoja, ka tā domājot paši franči.
Tāpat tika sludināts viedoklis, ka tas esot Dieva sods Francijai par “grēkiem”, piemēram, toleranci pret viendzimuma attiecībām, un iezīmējot “izvirtušās” Rietumu pasaules bojāeju.
Tik vienkārša versija, ka kāds no restauratoriem varētu būt nevietā uzsmēķējis, apskatīta netika.
Toties vietne “Russia News” nekavējās ugunsgrēku saistīt ar Ukrainu. Raugi, kāda ekstrasense esot pavēstījusi, ka vainojams tābrīža Ukrainas prezidenta amata kandidāts Volodimirs Zelenskis. Viņš piecas dienas pirms ugunsnelaimes ieradies Parīzē un ticies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu: “Tā ir zīme no augšas, tev, Emanuel, un visai Francijai un visai Ukrainai. Velti viņi šo tikšanos sāka. Ka tik tāds ugunsgrēks nesāktos visā pasaulē.”
