Krievijas deputāti pulcējas Jaltā 2
Krievijas varas elite ar prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā divas dienas pavadīja Ukrainai atņemtās Krimas pussalas pilsētā Jaltā. Tur notika gan Krievijas Drošības padomes sēde, gan Krievijas parlamenta abu palātu izbraukuma saiets, kurā ar uzrunu uzstājās arī Putins. Kremļa saimnieka uzruna tika gaidīta ar lielu nepacietību. Dienu pirms tās Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka prezidenta runa būs “piesātināta”. Lai arī Krievijas parlamentāriešiem bija paziņots, ka sēde ar Putina uzrunu ievadā sāksies pulksten desmitos no rīta, Krievijas prezidents kavējās gandrīz četras stundas.
Žirinovskis grib iebiedēt pasauli
Iespējams, Putins savu sakāmo atlika, lai to pieskaņotu brīdim, kad Ukrainas robežai pietuvojas otrdienas rītā no Piemaskavā esošās militārās bāzes izbraukušās kravas automašīnas ar “humāno palīdzību” Luhanskas civiliedzīvotājiem. Sākotnēji bija plānots, ka Putina runu translēs Krievijas televīzijas kanāli, taču vairāk nekā pusstundu pirms valsts galvas uzrunas tika paziņots, ka runu tiešraidē nevarēšot rādīt. Iemesli šādam pavērsienam netika sniegti.
Sākotnēji Putins savā runā pievērsās Krimas jautājumam. Krievijas prezidents piesolīja vienādas tiesības Krimā dzīvojošajiem krieviem, ukraiņiem un tatāriem. Viņš arī paziņoja, ka līdz 2020. gadam ir pilnībā jāatjauno Krimas infrastruktūra. Runas turpinājumā Putins secināja, ka “Ukraina ir ierauta asiņainā haosā un slepkavībās”. Bet pagājušajā nedēļā ieviestās sankcijas pret rietumvalstu pārtikas produktiem Putins nodēvēja par “vietējo ražotāju atbalstu”. Tas izpelnījās zālē esošo ovācijas. Vēlāk Putins arī paziņoja, ka gatavojas armijas bruņojuma uzlabošanai tērēt līdz pat 500 miljardiem dolāru.
Ar uzrunām amatpersonu saietā anektētajā Krimā uzstājās gan Krievijas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Sergejs Nariškins, gan Krievijas Komunistiskās partijas vadītājs Genādijs Zjuganovs, gan Krievijas liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Kamēr pirmie divi viens pēc otra pateicās Putinam par Krimas “atgūšanu” un stingrās līnijas ieturēšanu pret Rietumiem, Žirinovskis sev ierastajā manierē paziņoja, ka Krievijai ir jākļūst par impēriju, Putins jāpasludina par “augstāko vadoni” un jāizveido valstī propagandas ministrija. “Vēlēšanas vispār nav vajadzīgas,” sacīja Krievijas liberāldemokrātiskās partijas vadītājs. “Militarizācija, propaganda – tas ir mūsu ceļš,” sacīja Žirinovskis, paziņojot, ka pie Krievijas robežas vajadzētu izvietot karaspēku, “lai visa pasaule no mums baidītos”.
“Palīdzība” sasniedz Ukrainas robežu
Tikmēr Doņeckas pilsētā pieņēmušās spēkā apšaudes, Ukrainas valdības spēkiem izvēršot kaujas pret prokrieviskajiem teroristiem, informē ziņu aģentūra “Associated Press”. “Artilērijas uguns iznīcinājusi elektrostacijas un gāzes cauruļvadus, kas nozīmē, ka liela daļa pilsētas ir atstāta bez energoresursiem,” paziņojis Doņeckas pilsētas domes pārstāvis Maksims Rovinskis.
Kaujas kļuvušas jaudīgākas arī otrā teroristu kontrolētajā apgabalā Luhanskā. Tam vakar pēcpusdienā no Krievijas puses pietuvojās vairāk nekā simt Krievijas armijas automašīnu kolonna ar “humānās palīdzības” sūtījumiem, informē raidsabiedrība BBC. Ukrainas valdība paziņojusi, ka valsts teritorijā automašīnas varēs iebraukt tikai tad, ja tās pārbaudīs Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas pārstāvji. Krievija līdz šim noraidījusi apsūdzības, ka tā “humānās palīdzības” aizsegā gatavotu iebrukumu Ukrainā. Vakar pēcpusdienā tika ziņots, ka kravas automašīnas ir apstājušās kādā laukā aptuveni četrdesmit kilometru no robežas ar Ukrainu.
“Krievija ir tuvu karam ar Ukrainu”
Krievijas Valsts domes starptautisko lietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs, kurš arī piedalījās vakardienas saietā Krimā, paziņoja, ka karš ar Ukrainu ir pilnīgi iespējams un Krievijai jābūt “uzmanīgai”. “Krieviju no kara ar Ukrainu šķir šaura līnija,” paziņoja Puškovs, norādot, ka karu varētu izprovocēt Krievijas teritorijas apšaudīšana no Ukrainas.
Arī Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs atzina par “reāli iespējamu” Krievijas iebrukumu Ukrainas austrumos humānās palīdzības aizsegā. Viņš atgādināja pagājušās nedēļas nogalē notikušo incidentu, kad arī pārkrāsotas Krievijas armijas bruņumašīnas centās iekļūt Ukrainas teritorijā. “Šobrīd, kad Krievija uz Ukrainu sūta teroristus un piegādā viņiem smago artilēriju, šī labdarības akcija izskatās diezgan savdabīgi. Nedrīkst ticēt tam, ko apgalvo Krievija,” uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs. Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens paudis satraukumu, ka Krievijas prezidenta Putina ambīcijas varētu sniegties tālāk par Ukrainu. “Mēs redzam Krieviju aiz ieilgušajiem konfliktiem Piedņestrā un Moldovas austrumos, Abhāzijā, Dienvidosetijā un Gruzijā. Maskava cerējusi izveidot Krievijas ietekmes sfēru apkārtējās valstīs, tāpēc esmu nobažījies, ka Krievijas ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainu,” norādīja NATO vadītājs.
