Krievijas centrālā banka rubļa atbalstam divās dienās iztērē 1,68 miljardus ASV dolāru 3
Krievijas centrālā banka divās finanšu tirgu tirdzniecības dienās ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru (1,33 miljardus eiro) rubļa kursa atbalstīšanai, kas ir lielākā intervence valūtas tirgū kopš Ukrainas Krimas pussalas aneksijas martā, otrdien vēstīja ziņu aģentūra “Bloomberg”.
Krievijas Banka pārtrauca piecu mēnešu pauzi ārvalstu valūtas pārdošanā pēc tam, kad rubļa kurss pēdējo trīs mēnešu laikā noslīdēja līdz augšējai institūcijas noteiktā dolāra-rubļa groza robežai.
Prezidenta Vladimira Putina vadītā Krievija izjūt sekas no Eiropas Savienības, ASV un citu Rietumvalstu noteiktajām sankcijām un tādēļ, ka investori no valsts izņem naudu. Pieprasījums pēc dolāriem un eiro Krievijas kompāniju vidū pieaug, jo tām ir liegts izmantot Rietumvalstu finanšu tirgu iespējas.
Krievijas centrālās bankas dati liecina, ka nākamo trīs mēnešu laikā Krievijas uzņēmumiem kopumā ir jāatmaksā parādi 54,7 miljardu ASV dolāru (43 miljardu eiro) apmērā.
Maskavā bāzētais bankas “Bank Zenit” analītiķis Vladimirs Jevstifejevs norādīja, ka rublis atrodas “nepārtraukta spiediena” ietekmē, ko rada pieprasījums pēc ārvalstu valūtām parādu atmaksai. Spiedienu uz Krievijas valūtu vairo arī pamiera režīma neievērošana Ukrainā.
Krievijas centrālā banka 3.oktobrī izmantoja 980 miljonus ASV dolāru rubļa atbalstam, liecina tās mājaslapā pieejamā informācija. Banka arī par desmit kapeikām mainīja augšējo tirdzniecības koridora robežu un pirmdien tā bija 44,60 rubļi par ASV dolāru. Banka netieši norādīja, ka pirmdien ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus ASV dolāru rubļa kursa atbalstam, lai gan tas ir mazāk nekā 0,1% no koridora robežas līmeņa pārsniegšanas.
Kad tiek pārsniegta augšējā tirdzniecības robeža, centrālā banka pārdod 350 miljonus ASV dolāru un tad atkal palielina robežu par piecām kapeikām, liecina oficiālās vadlīnijas. Maijā valūtas tirgos Krievija iztērēja 40 miljardus ASV dolārus.
Intervence valūtas tirgū rada papildu spiedienu uz Krievijas starptautiskajām rezervēm, kas ir sarukušas jau sešas nedēļas pēc kārtas un 26.septembrī bija 456,8 miljardi ASV dolāru, kas ir 11% mazāk nekā 2013.gada beigās. Arī pasaulē lielākā enerģijas resursu eksportētājas ienākumi cieš, jo naftas cenas pasaules tirgos saglabājas zemas.
“Bank of America” analītiķis Maskavā Vladimirs Osakovskis aģentūrai “Bloomberg” sacīja, ka Krievijas centrālās bankas intervence nenozīmē, ka rubļa kurss nevar turpināt kristies.
Otrdien rubļa kurss noslīdēja par 0,4% un bija 39,8890 rubļi par ASV dolāru, kas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā tas krities par 14%.
