Krievijas bumbveži virs Baltijas jūras 0
Maskavai cenšoties apliecināt pasaulei, ka tā nav zaudējusi militāro varenību, Krievijas karakuģi un lidmašīnas arvien biežāk dodas patruļlidojumos ārvalstu robežu tuvumā, arī virs Baltijas jūras.
Spēka demonstrācija
Pirms divām nedēļām Polijas iznīcinātāji “Mig-29A” pārtvēra četrus Krievijas virsskaņas stratēģiskos bumb- vedējus “Ту-22М3”, raksta izdevums “Polityka Globalna”. Tas notika virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem, Polijas lidmašīnām dežurējot Baltijas valstu gaisa telpas kontroles misijas ietvaros. Pēc pārtveršanas Polijas iznīcinātāji eskortēja Krievijas bumbvedējus līdz drošam attālumam. Stratēģiskais bumb vedējs “Ту-22М3” (NATO klasifikācijā – “Backfire”) var tikt aprīkots ar kodolgalviņām. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka todien četri stratēģiskie bumb-vedēji “Ту-22М3” veica patruļlidojumus virs Baltijas un Melnās jūras, lai pilnveidotu pilotu iemaņas lidojumā virs teritorijas bez orientieriem un veiktu vairākus mācību uzdevumus sadarbībā ar bumbvežus pavadošajiem iznīcinātajiem “Su-27”. Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas kara lidmašīnas nav pārkāpušas starptautiskos noteikumus par lidojumiem virs starptautiskajiem neitrālajiem ūdeņiem un nav ielauzušās Lietuvas gaisa telpā.
Komentējot incidentu, Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene atzīmēja, ka šajā notikumā nav nekā jauna: “Katru nedēļu vai pat biežāk NATO alianses lidmašīnām, kas pārrauga Baltijas valstu gaisa telpu kontroles misijas ietvaros, nākas eskortēt Krievijas lidmašīnas, tajā skaitā bumbvedējus, un šī aktivitāte virs Baltijas jūras pēdējā laikā ir pieaugusi.”
Krievijas kara lidmašīnas arī agrāk ir vairākkārt pārkāpušas Baltijas valstu gaisa telpu, raksta “Polityka Globalna”. 2012. gada 17. februārī Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Vācijas iznīcinātāji “F-4 Phantom” pārtvēruši divus Krievijas stratēģiskos bumb-vedējus “Tu-22M”. Krievijas bumbveži lidoja virs neitrālajiem ūdeņiem, un Baltijas valstu valdības bija par to laikus informētas, taču incidents izraisīja Lietuvā nopietnas bažas. Latvijā tika izteiktas bažas, ka tas varēja būt spēka demonstrācijas mēģinājums pirms referenduma par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu (75% balsojušo šo ierosinājumu noraidīja). Lai darītu galu minējumiem, Lietuvas vadība pieprasīja Krievijai sniegt detalizētus paskaidrojumus par tās bumbvežu lidojumu pāri Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem.
Somijas piloti ir modri
2010. gada 18. oktobrī divi Krievijas iznīcinātāji “Su-24”, atrodoties netālu no Liepājas un Venspils ostām Latvijas rietumu piekrastē, neatbildēja uz identifikācijas pieprasījumu. Krievijas lidaparātu pārtveršanai no Zokņu lidlauka Šauļu tuvumā, kur izvietotas NATO alianses lidmašīnas, kas pārrauga Baltijas valstu gaisa telpu kontroles misijas ietvaros, tika sūtīti divi ASV iznīcinātāji “F-15C Eagle”. Pēc tam Krievijas iznīcinātāji attālinājās. Latvijas amatpersonas nav apstiprinājušas pieņēmumus, ka šis incidents varētu būt saistīts ar NATO spēku mācībām “Sabre Strike” (“Zobena cirtiens”), kas tobrīd notika Latvijā, atzīmē “Polityka Globalna”.
2009. gada 15. septembrī vācu iznīcinātāji “Eurofighter” pie Igaunijas piekrastes pārtvēra Krievijas agrās brīdināšanas lidmašīnu “Bеriev А-50”. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem sazināties ar Krievijas lidmašīnas pilotiem, viens no vācu pilotiem nofotografēja Krievijas lidaparātu, kas aprīkots ar modernizētu radiolokācijas sistēmu.
Tuvumā negaidīti parādījās divi Krievijas iznīcinātāji “Su-27”. Drīz visas piecas lidmašīnas jau bija Somijas gaisa telpā, kur tām pievienojās somu iznīcinātāji “F-18”, piespiežot krievu lidmašīnas mainīt kursu un eskortējot tās uz gaisa telpu virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem.
Katastrofa pie Kauņas
Viens no nopietnākajiem incidentiem notika 2005. gada 15. septembrī, kad, Krievijas gaisa spēku lidmašīnu grupai lidojot no Pēterburgas uz Kaļiņingradu, bumbvedējs “Su-26” nogāzās Lietuvas teritorijā Kauņas apkārtnē. Pilots paguva katapultēties, un viņu aizturēja Lietuvas varas iestādes līdz izmeklēšanas pabeigšanai lietā par Lietuvas gaisa telpas pārkāpšanu, par spīti Krievijas kategoriskajām prasībām par viņa tūlītēju izdošanu un lidaparāta atlūzu atdošanu. Galu galā Krievijas pilots netika atzīts par vainīgu, bet par katastrofas iemeslu tika atzīta tehniska kļūme lidaparāta navigācijas iekārtā. Šis incidents izraisīja nopietnu spriedzi Krievijas un Lietuvas attiecībās.
Lai gan Krievijas puse apgalvoja, ka “Su-27” neesot bijis aprīkots ar bruņojumu, katastrofas vietā tika atrastas divas raķetes “gaiss-gaiss”, Lietuvas Ārlietu ministrijai apsūdzot Maskavu centienos izvērst propagandas kampaņu nolūkā diskreditēt Lietuvu kā NATO dalībvalsti.
Lietuvas ekspertiem, kas izpētīja lidaparāta atlūzas, esot izdevies atrast augstākās slepenības ierīci, kas tiek izmantota Krievijas kara lidmašīnās citu lidaparātu piederības noskaidrošanai un kuras nonākšana svešās rokās izraisījusi Maskavas īpašu sašutumu, raksta avīze “The Moscow Times”.
Provokācijas turpinās
Neviens no trīs Baltijas valstu gaisa spēkiem nespēj patstāvīgi nodrošināt savu valstu efektīvu aizsardzību, tāpēc 2004. gadā Lietuva, Igaunija un Latvija vērsās NATO ar oficiālu lūgumu aizsargāt to gaisa telpu. Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībai tika izveidota īpaša misija, kurā rotācijas kārtībā piedalās NATO valstu lidmašīnas. Sākotnēji bija paredzēts, ka misija būs pagaidu risinājums, taču NATO virsotņu apspriedē Čikāgā šā gada maijā tika nolemts to pagarināt bez gala termiņa noteikšanas, apkopojot misijas rezultātus 2018. gadā.
Lai gan Baltijas valstu gaisa telpas kontroles misija, kurā rotācijas kārtībā piedalās NATO valstu gaisa spēki, darbojas jau astoņus gadus, incidenti ar Krievijas kara lidmašīnu piedalīšanos notiek joprojām, atzīmē “Polityka Globalna”. Taču nav grūti iedomāties, kas notiktu Baltijas valstu gaisa telpā bez NATO aviācijas klātbūtnes.
Militārie analītiķi šaubās, vai Maskava tuvākajā laikā lems pārtraukt šādas provokācijas. Atgādinājums Baltijas valstīm par to lielā kaimiņa militārajām iespējām iekļauts Maskavas politiskā spiediena rīku standarta aprīkojumā, lai gan brīžiem liekas, ka tas dod pavisam pretējus rezultātus. To apliecina februārī notikušā referenduma rezultāts Latvijā, kur 75% balsojušo noraidīja priekšlikumu atzīt krievu valodu par otru valsts valodu. Lai gan līdz šim izdevies izvairīties no incidentiem ar nopietnām sekām, izņemot “Su-27” katastrofu Lietuvā, nevar izslēgt varbūtību, ka NATO un Krievijas pretstāve Baltijas gaisa telpā var novest pie politiskās spriedzes pieauguma.
