Krievijas brutalitāte vairo Rietumu atbalstu Ukrainai 67
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijai izvēršot vēl nepieredzētus raķešu uzbrukumus civilās infrastruktūras objektiem Ukrainā, rietumvalstis steidz piegādāt Kijivai pretraķešu aizsardzības sistēmas. ASV un Eiropas valstis būtiski paplašinājušas bruņojuma piegādes Ukrainai. Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija plāno piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas ietver radarus un šāviņus, kas spēj notriekt spārnotās raķetes.
Palīdz ar bruņojumu un finansēm
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paudis gandarījumu, ka ASV piegādājušas Ukrainai vēl četras augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS.
Ukrainas rīcībā līdz šim bija 16 HIMARS sistēmas, kas šobrīd ir vieni no efektīvākajiem ieročiem cīņā ar krievu iebrucējiem, kā arī desmit sistēmas MLRS, kuras piegādājuši citi sabiedrotie. ASV finanšu ministre Dženeta Jellena, Vašingtonā uzņemot savu Ukrainas kolēģi Serhiju Marčenko, aicinājusi ASV sabiedrotos pasteidzināt finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Jellena sacīja, ka straujāks un plašāks atbalsts palīdzēs Ukrainai, kas cīnās pret brutālu Krievijas iebrukumu, uzturēt būtiskākos valdības pakalpojumus un sākt atjaunošanas darbus. Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva paziņojusi, ka nākamā gada sākumā paredzēts apstiprināt 20 miljardu dolāru palīdzības programmu, kas paredz katru mēnesi piešķirt Ukrainai 2–4 miljardus dolāru budžeta iztrūkuma segšanai.
Francija vairo militāro klātbūtni Austrumeiropā
Pēc Krievijas veiktajiem plašajiem triecieniem civiliem mērķiem Ukrainā Francija izlēmusi pastiprināt savu militāro klātbūtni Austrumeiropā, tajā skaitā arī Lietuvā un Igaunijā, paziņojis Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.
Šāds lēmums pieņemts Francijas prezidenta Emanuela Makrona sasauktajā Aizsardzības padomes sēdē pēc Francijas ģenerālštāba priekšnieka Tjerī Burkharda ierosinājuma. Francija izvietos pastiprinātu kājnieku kaujas mašīnu rotu un tanku “Leclerc” vadu Rumānijā, uz Lietuvu tiks nosūtītas lidmašīnas “Rafale”, bet uz Igauniju – vieglā kājnieku rota.
Tanki “Leclerc” katrs maksā ap desmit miljoniem eiro un var atvairīt lielāko daļu raķešu. To raidītā šāviena attālums ir 4000 metru. Tanku izvietošana sāksies oktobra beigās. Aizsardzības ministrs Lekornī uzrunā Francijas parlamentā norādīja, ka nākamā gada valsts aizsardzības budžets sasniegs 44 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šogad.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir “jāatgriežas pie galda”, lai runātu par mieru Ukrainā, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš solīja, ka Francija piegādās Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas pēc tam, kad Krievija aktivizēja raķešu uzbrukumus, kuru mērķis, Francijas prezidenta vērtējumā, ir “salauzt ukraiņu pretošanos”.
Makrons piebilda, ka Francija apsver vēl sešu mobilo artilērijas vienību “Caesar” piegādi Ukrainai. Francijas prezidents norādīja, ka viņa mērķis ir izvairīties no “globāla kara”. Uz jautājumu, vai viņš atbalstītu Ukrainas ofensīvu 2014. gadā anektētās Krimas pussalas atgūšanai, Makrons klāstīja, ka “kādā brīdī, konfliktam attīstoties”, gan Krievijai, gan Ukrainai “būs jāatgriežas pie sarunu galda”.
“Jautājums ir par to, vai kara mērķi tiks sasniegti tikai ar militāriem līdzekļiem,” teica Francijas prezidents, uzsverot, ka “ukraiņu ziņā ir lēmums”, kādi šie mērķi būs. Uz atgādinājumu, ka Ukrainas puse vairs nevēlas sarunas ar Putinu, Makrons pauda pārliecību, ka kādā brīdī tas būs nepieciešams: “Tādēļ es vienmēr esmu noraidījis maksimālistu pozīcijas.”
Viņš atzina, ka Francija nav spējusi piegādāt tik daudz ieroču, cik ukraiņi lūdz: “Man ir pienākums daļu atstāt mums pašiem, lai aizsargātu sevi un [NATO] austrumu flangu.”
Jauni “Caesar” ieroči ir saražoti Dānijas vajadzībām, bet notiek sarunas par to novirzīšanu Ukrainai.
Londona un Berlīne palīdz Kijivai
Britānija paziņojusi, ka pirmoreiz piegādās Ukrainai raķetes, ar kurām ir iespējams notriekt spārnotās raķetes. “Raķetes AMRAAM tiks piegādātas izmantošanai ar pretgaisa aizsardzības sistēmām NASAMS, kuras apsolīja ASV,” paziņoja Britānijas Aizsardzības ministrija. Londona arī solīja nosūtīt simtiem dronu Ukrainas izlūkdienestu atbalstam, kā arī 18 haubices papildus jau piegādātajām 64.
“Šie ieroči palīdzēs Ukrainai aizsargāt savas debesis no uzbrukumiem un stiprinās tās pretraķešu aizsardzību līdz ar ASV [pretgaisa aizsardzības sistēmām] NASAMS,” sacīja Britānijas aizsardzības ministrs Bens Volless.
Ukraina no Vācijas jau saņēmusi pirmo zenītraķešu iekārtu “IRIS-T SLM”, vēsta vācu žurnāls “Der Spiegel”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem. Iekārtas nodošana notikusi otrdien uz Polijas–Ukrainas robežas, vēsta izdevums. Vācijas kanclers Olafs Šolcs Ukrainai zenītraķešu iekārtas “IRIS-T SLM” solīja vēl vasarā, tomēr pēc Krievijas veiktajiem vērienīgajiem raķešu triecieniem Ukrainas pilsētām Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte paziņoja, ka piegādes tiks paātrinātas. Jaunā sistēma Vācijas bruņotajiem spēkiem pagaidām nav pieejama.
