Krievijas bruņotie spēki formē jaunas desanta vienības, līdzīgas kā Afganistānas karā. ISW skaidro, kāds būs to uzdevums 142
Krievijas Federācija jeb okupanti plāno izveidot jaunas desantnieku brigādes apvienotās ieroču armijas sastāvā. Šo sauszemes vienību uzdevums būs iekļūt Ukrainas aizmugurē, lai vāktu informāciju, veiktu izlūkošanu un nogurdinošus, spēku un laiku paņemošus, brīžiem nelielus uzbrukumus Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām, līdzīgi kā iebrukuma sākumā Gostomeļā.
Kā ziņoja Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi, šādas brigādes okupantiem nav jauna prakse. Afganistānas kara laikā krievi jau izmantoja līdzīgas vienības.
Provizoriski zināms, ka viņi plāno izmantot desantniekus, kas Ukrainas spēku aizmugurē nolaistos bez izpletņiem.
Plānots, ka ātrai to izvietošanai tie tiks transportēti ar helikopteru, kā tas bija Kijevas apgabala Gostomeļā. Šīs vienības “darbošoties” tikai tuvākajā aizmugurē, tā raksta informator.ua.
Krievijas militārpersonas apgalvo, ka Zaporižjas virzienā jau darbojas jaunas desanta grupas. Kara izpētes institūta analītiķi liek domāt, ka runa ir par 49. atsevišķo gaisa uzbrukuma brigādi. Šī iebrucēju vienība darbojas Krievijas Federācijas 58. apvienotās ieroču divīzijas ietvaros.
Eksperti atzīmē, ka Krievijas gaisa desanta brigādes vienmēr ir pastāvējušas. Jaunums šajā gadījumā ir tas, ka runa ir tieši par “nosēšanos” sauszemes spēkos.
Analītiķi pieļauj, ka šie jaunie formējumi tiks iesaistīti sauszemes uzbrukumos Ukrainas bruņoto spēku nocietinātajām pozīcijām. Viņu tiešais uzdevums būs uzbrukumi, lai nogurdinātu Ukrainas bruņoto spēku kaujiniekus.
Krievija var izturēt ilgu laiku
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta vadītājs Kirils Budanovs sacīja, ka, lai gan Krievijas armija un ekonomika ir vāja, Krievijas Federācija var izturēt ilgu laiku. Viņaprāt, ar pašreizējām Rietumu sankcijām nepietiek, tāpēc Ukrainai vajag vairāk lādiņu un artilērijas sistēmu.
Budanovs uzsvēra, ka krievu okupanti 2023.gadā nav guvuši nevienu reālu panākumu. Viņi bombardē mierīgās pilsētas, lai pasludinātu “uzvaras” gadu, taču viņu raķetes bieži nošauj garām. Atbildot uz to, Ukrainas militārpersonas dod triecienus Krievijas militārajiem objektiem.
Turklāt abas puses intensīvi izmanto bezpilota lidaparātus un mīnu laukus, apgrūtinot uzbrukuma operācijas.
Ukraina kontrolē Melnās jūras ziemeļu daļu un gāzes ieguves stacijas. Jūras eksporta koridori darbojas, neskatoties uz risku.
Viņš sacīja, ka Krievijas ekonomikas noturība viņu ir pārsteigusi un ka pašreizējās Rietumu sankcijas nav pietiekamas, lai piespiestu Kremli mainīt savu uzvedību.
“Mani pārsteidza zināms Krievijas paradokss. Visi domāja, ka Maskavai ir spēcīga armija un vāja ekonomika. Izrādās, ka ir tieši otrādi,” sacīja Budanovs.
“Ekonomika varbūt ir vāja, bet valsts necieš badu, tālu no tā. Ar šādiem tempiem tā pat varētu pastāvēt diezgan ilgi,” viņš atzina, piebilstot, ka sankcijām vajadzētu būt vērstām pret Krievijas galvenajām ekonomikas nozarēm un visu finanšu sistēmu.
Budanovs aicināja Rietumus turpināt militāri atbalstīt Kijivu. “Tiem, kas ārzemēs domā, ka ir noguruši no Ukrainas, būs jāstājas pretī krieviem, kad viņi nāks okupēt to teritorijas,” norādīja Budanovs, kurš savulaik precīzi prognozēja, ka Krievija uzbruks Ukrainai 2022.gada 24.februārī.
Viņš sacīja, ka tagad nav īstais laiks sarunām ar Krieviju. “Sarunas sākas tad, kad vienai vai abām pusēm ir interese. Šis nav tas gadījums,” norādīja Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.
