Latvijas politiķi satraukti par iespējamo Krievijas karabāzi ES 14
Kamēr Latvija un citas Austrumeiropas valstis cer, ka pie mums tiks izveidotas NATO bāzes vai būs citi pasākumi mūsu drošības veicināšanai, parādījusies ziņa, ka Eiropas Savienības dalībvalsts Kipras prezidents Nikoss Anastasiadis piedāvājis Krievijai savas valsts teritorijā izvietot Krievijas aviācijas un jūras spēku bāzes. Latvijas politiķi un eksperti šo ziņu uztver ar satraukumu.
Kipras prezidents atklājis, ka vienošanās par abu valstu sadarbību militārajā jomā tiks parakstīta viņa vizītes laikā Maskavā, kas iecerēta 25. februārī. Pēc “Rossijskaja gazeta” ziņām, Krievijas bruņotajiem spēkiem tikšot piedāvāta “Andreas Papandreou” aviobāze, kā arī osta Limasolā. Jāatgādina, ka Kipra nav NATO dalībvalsts. “Rossijskaja gazeta” uzsver: ja Krievija nopietni vēlas nostiprināt savu ģeopolitisko ietekmi, tad tai ir jāmeklē iespējas nostiprināties arī Vidusjūrā. Tomēr izskanējušās ziņas vakar noraidījis Kipras ārlietu ministrs Joanis Kasulidis.
“Varbūtība, ka šādas bāzes tiks izvietotas, ir desmit procenti,” uzskata Saeimas deputāts un militārais eksperts Kārlis Krēsliņš. Viņš pieļauj – ja arī bāze tiks izveidota, tas nozīmēs, ka Vidusjūrā iebrauks kāds no ASV flotes lidmašīnu nesējkuģiem un palielināsies NATO klātbūtne Vidusjūrā. “Paziņojumi par bāzēm neko nenozīmē, jo tā ir politika. Krievija cenšas sašķelt un satraukt Rietumu pasauli, piemēram, sadarbojoties ar Grieķijas kreiso radikāļu partiju SYRIZA un citiem sev simpatizējošiem politiskajiem spēkiem ES,” teica K. Krēsliņš.
Par Kipras iespējamo piedāvājumu Krievijai sašutuši Latvijas eiroparlamentārieši, kuri arī saskata mēģinājumus šķelt Eiropu. “Šāds piedāvājums pārsteidz, jo ES ir kopēja ārpolitika un drošības politika, un uz pārējo dalībvalstu fona Kipra, iespējams, rīkojas tā, lai to apdraudētu,” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Viņa piebilda, ka Kipra, iespējams, šādus piedāvājumus Krievijai izsakot, jo tās ekonomika ir atkarīga no Krievijas naudas Kipras bankās un tūristiem.
Tikmēr EP deputāts Roberts Zīle norādīja, ka vispirms ir jātiek skaidrībā par to, kā īsti Kipra iecerējusi sadarboties ar Krieviju militārajā jomā un kurš runā patiesību – Kipras ārlietu ministrs vai prezidents. “Situācija ir kliedzoša. Kiprā jau atrodas NATO valsts – Apvienotās Karalistes – karabāze, un tad vēl blakus ES dalībvalsts atļautu pie sevis izvietot pretinieka karabāzi,” sacīja R. Zīle. Arī viņš uzskata, ka Krievijas interesēs ir šķelt Eiropas Savienību un tas notiek ar Kipras palīdzību. “Kipras finanšu ministrs īsi pirms tās prezidentūras ES Padomē brauca uz Krieviju lūgt naudu,” atgādināja R. Zīle. Viņš arī piebilda, ka Kipra ir iecienīta kā ārzona Krievijas uzņēmumiem un Rietumos to ir iesaukuši par “naudas veļasmašīnu”.
