Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkā atklāts Latvijas grāmatu stends 0
Martā vēstnieks Māris Riekstiņš Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkā atklāja Latvijas simtgadei veltītu grāmatu stendu. Atklāšanas pasākumā ar Knuta Skujenieka bilingvālo dzejoļu krājumu “Basās zvaigznes” un Ingunas Cepītes romānu “Ulsiks” piedalījās atdzejotāja Olga Pētersone un autore Inguna Cepīte, vēsta Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā.
Stends sastāv no piecdesmit sešām grāmatām, kuras pārstāv ļoti dažādus Latvijas izdevējus. Īpašās kolekcijas mērķis ir sniegt ieskatu pēdējo gadu Latvijas grāmatniecībā, tās satura un formu dažādībā, poligrāfiskajā kvalitātē, ar kuras augsto līmeni Latvijas grāmatizdevēji vienmēr ir lepojušies.
Grāmatu kolekciju sagatavojusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Republikas vēstniecību Krievijas Federācijā. Latvijas grāmatu stends Krievijas ārzemju literatūras bibliotēkā ir viena no Latvijas valsts simtgades Latvijas Ārlietu ministrijas koordinētās Publiskās diplomātijas programmas norisēm.
Grāmatu stends piedāvā iespēju iepazīties ar latviešu un krievu kultūras mijiedarbību interesantos bilingvālos izdevumos: dzejas antoloģijā “Latviešu/krievu dzeja = Латышская/русская поэзия” (2011) ir apkopoti dzejoļi, kurus krievu valodā sarakstījuši latviešu literatūrai piederīgi autori, sākot no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām vai literātu grupas “Orbīta” prozas darbu izlase. Bilingvālos izdevumus pārstāv arī ievērojamā latviešu dzejnieka Knuta Skujenieka dzejoļu izlase “Basās zvaigznes = Босые звёзды” (2016) – tulkotājas Olgas Pētersones darbu par izcilu atzinis pats dzejnieks. Interesenti noteikti pamanīs izdevniecības “Neputns” vizuāli askētisko, bilingvālo “samta” sēriju, kurā izdoti Latvijas mūsdienu dzejnieka Semjona Haņina dzejas izlase un krievu klasiķa Nikolaja Gumiļova dzejoļi. 2014. gadā izdevniecība Zinātne izdeva ievērojamo senkrievu literatūras pieminekli “Teika par Igora karagaitu”, tā tulkojums latviešu valodā ir divu izcilu latviešu dzejnieku Ulda Bērziņa un Knuta Skujenieka kopdarbs.
Vairāk nekā 10 grāmatas iepazīstina ar Latvijas mākslu un tās ievērojamiem pārstāvjiem, daudzi no kuriem dzīves un daiļrades gaitās ir bijuši cieši saistīti ar Krieviju (Kārlis Hūns, Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis, Gustavs Klucis, Aleksandra Beļcova). Par starptautisku atzinību iemantojušo mūsdienu latviešu režisoru Alvi Hermani, kura izrādes un iestudējumi guvuši visprestižākās balvas arī Krievijā, stāsta albums “Alvis Hermanis” (2016) un krievu valodā tulkotā režisora dienasgrāmata “Дневник: 2015/2016” (2017).
Vairāki izdevumi veltīti Latvijas vēsturei un etnogrāfijai, savdabīgu, krāsainu un dzīvespriecīgu akcentu kolekcijai piešķir bērniem domātie izdevumi. Jau vairākas desmitgades Viskrievijas Ārzemju literatūras bibliotēku vieno sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tādēļ kolekcijā ir iekļauts izdevums par bibliotēkas jauno ēku, divu grāmatniecības vēsturei veltītu starptautisku izstāžu katalogi, kā arī bagātīgi ilustrētais, Latvijas vēsturei veltītais albums “Terra Mariana 1186-1888”.
