Pāvels Širovs: Krievijas armijas spēks pārtapis par vājumu. Pat reformētā Krievijas armija nav gatava jebkādam karam 72
Pāvels Širovs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
To dara nevis tieši, bet izmantojot tā saucamo privāto militāro kompāniju “Vagner”. Notiesātajiem sola lielas naudas summas un sprieduma apturēšanu pēc kontrakta beigām. Informācija par to ar atsauci uz ieslodzīto radiniekiem augusta sākumā parādījās vairākos neatkarīgos Krievijas medijos. Par to telekanālam “Nastojaščoje vremja” pastāstīja Ilga Romanova, kura vada sabiedrisko fondu “Sēdošā Krievija”, kas palīdz notiesātajiem. Krievijas reģionos formē brīvprātīgos bataljonus. Tiem sola prāvas naudas izmaksas un visu nepieciešamo ekipējumu.
Lai arī oficiālie dati par Krievijas armijas zaudējumiem netiek publicēti kopš 25. marta, vervēšana apcietinājuma vietās zināmā mērā apstiprina prāvos zaudējumus. Saskaņā ar ukraiņu avotiem, krituši gandrīz 45 tūkstoši krievu karavīru. ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti uzskata, ka kritušo un ievainoto kopējais daudzums ir 70–80 tūkstoši. Tikai pusgada laikā Ukrainā Krievijas armijas zaudējumi ir gandrīz trīs reizes lielāki nekā PSRS armijai 10 kara gados Afganistānā.
Tikpat nopietni ir tehnikas zaudējumi. Viens pats kreiseris “Moskva” maksā dārgi. Lai arī novecojis, tas bija spējīgs kalpot par spēcīgu platformu kaujas raķetēm. Pēc nīderlandiešu interneta izdevuma “Oryx” datiem, līdz augusta vidum Krievijas karaspēks zaudējis 3054 tehnikas vienības, tajā skaitā 946 tankus. Redakcija fiksē abu pušu bruņojuma un tehnikas zaudējumus, ko var apstiprināt ar portālos un soctīklos publicētām fotogrāfijām un video ar norādi par vietu un laiku.
Ne jau katru sašauto tanku kāds iemūžina foto vai video un pēc tam ievieto soctīklos, tādēļ šie skaitļi var izrādīties pārāk mazi. Vēl maija beigās tapa zināms, ka uz okupētajiem Ukrainas dienvidu rajoniem nosūtīta liela partija PSRS laikā saražoto tanku T-62. Krievijas “patriotiskie” izdevumi apgalvo, ka šie tanki ir modernizēti. Tomēr pagājušā gadsimta 50. gados konstruētais tanks nopietni atpaliek no ukraiņu spēku galvenā tanka T-72, nemaz nerunājot par vācu tankiem “Leopard”.
Krievijai nopietnas problēmas radušās arī ar tādu mūsdienu kaujas tehniku kā bezpilota lidaparātiem. Pēc Ukrainas izlūkošanas datiem, notriekts vairāk par 700 pretinieka dronu, to skaitā, piemēram, “Orlan 10”, kas izstrādāts pēc Izraēlas parauga. Izraēlā gan šo modeli neizmanto jau vairāk nekā 15 gadus. Visticamāk, Krievijai nav pa spēkam ražot dronus, kas efektivitātē līdzinātos tiem, ko izmanto Ukrainas armija. Ne velti Vladimira Putina sarunās ar Irānas līderiem spriests par irāņu ražojuma bezpilota lidaparātu piegādēm Krievijai.
Nopietns jautājums ir kaujas tehnikas daudzums. Pat ar ārvalstu piegādēm, kas pagaidām vairāk norisinās vārdos, Ukrainas spējas ir ierobežotas. Tas pats sakāms par cilvēku resursiem. Krievijai ir priekšrocības. Militārā rūpniecība spēj kompensēt zaudējumus, lai arī uz kvalitātes rēķina. Tāpat kā Otrajā pasaules karā, kad sarkanā armija spēja uzvarēt, tiesa gan, ar milzīgiem zaudējumiem.
Vietā teikt, ka Krievijas spēks pārtapis par vājumu. Pat reformētā Krievijas armija nav gatava jebkādam karam. “Zibenskara” neveiksme pirmajās nedēļās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā atklāja citus trūkumus. Aizmugures apgāde izgāzās pilnībā. Nemaz nerunājot par karavīru morālo stāvokli.
Tas viss tomēr nenozīmē, ka Krievija zaudē spēku. Beidzamie V. Putina paziņojumi ļauj domāt, ka Maskava paredzējusi ieturēt pauzi. Ne velti Krievijas armija savus galvenos triecienus vērš nevis pret Ukrainas armijas pozīcijām, bet ukraiņu pilsētu dzīvojamajiem rajoniem, bet tam nav nepieciešamas augstas precizitātes raķetes. Arī tā ir šantāža, gluži kā gāzes karš pret eiropiešiem, lai viņi novērstos no Ukrainas, kad ziemas vidū būs krietni saluši savās mājās. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atkal runājis par “demilitarizāciju” un “denacifikāciju”, liekot noprast, ka Kremlis nav atteicies no galvenā mērķa – visas Ukrainas okupācijas.
