Krievijas armija zaudē kaujas spējas un cenšas savai tautai parādīt, ka cīnās ar visiem Rietumiem 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainā no kauju darbības rajoniem pa humānajiem koridoriem, kas izveidoti pēc sarunām ar Krievijas pusi, izdevies evakuēt vairāk nekā 350 000 cilvēku, pavēstījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vakar bija paredzēts turpināt cilvēku evakuāciju no Krievijas aplenktās Mariupoles pilsētas Ukrainas dienvidos.
“Humāno koridoru organizācija ir viens no elementiem sarunu procesā, kas turpinās. Tas ir ļoti sarežģīts. Tomēr, lai arī cik sarežģīti tas būtu, mums no kauju darbības zonas izdevies izglābt vairāk nekā 350 000 cilvēku,” videovēstījumā sacīja prezidents.
Cilvēku evakuāciju no Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijas izdevies organizēt pēc vairākas nedēļas ilgušām sarunām ar Krievijas pusi, viņš uzsvēra. “Nebija nevienas dienas, kad mēs necenstos rast tādu risinājumu, kas nodrošinātu mūsu cilvēku glābšanu. Nedēļas nogalē pirmo reizi visu kara dienu laikā sāka strādāt šis dzīvībai svarīgais koridors. Pirmie evakuētie vakar ieradās Zaporižjā,” teica prezidents. “Ceru, ka tiks ievēroti visi nosacījumi, lai turpinātu cilvēku izvešanu no “Azovstaļ” un Mariupoles kopumā,” viņš sacīja.
Zelenskis arī izteica pateicību visiem, kas piedalījās cilvēku glābšanā un humānā koridora nodrošināšanā.
Krievijas raķetes iznīcina labības noliktavu
Krievijas raķešu triecienā Dnipropetrovskas apgabalā, Ukrainas vidienē, iznīcināta liela labības noliktava, pavēstīja apgabala kara administrācija.
Trieciens atbilst līdzšinējai Krievijas kara stratēģijai – uzbrukt nemilitāriem mērķiem, norādīja administrācijas vadītājs Valentīns Resničenko.
Šī ir vismaz trešā reize, kad Dnipropetrovskas apgabalā uzbrukumā cietis lauksaimniecības objekts, kam nav militāras nozīmes.
Mērķi, kādus Krievijas armija izvēlas Ukrainā, liecina, ka Krievijai šis ir iznīcināšanas karš, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis video uzrunā.
“Krievijas karaspēks turpina dot triecienus mūsu valsts teritorijai. Tas, ko viņi sev izvēlas par mērķiem, kārtējo reizi pierāda, ka karš pret Ukrainu krievu armijai ir iznīcināšanas karš. Kādi var būt Krievijas stratēģiskie panākumi šajā karā? Godīgi sakot – nezinu. Sagrautās cilvēku dzīves un sadedzinātais vai nozagtais īpašums Krievijai neko nedos, tikai palielinās Krievijas valsts toksiskumu un to [cilvēku] skaitu pasaulē, kuri strādās, lai izolētu Krieviju,” teica Ukrainas prezidents.
Krievijas armija zaudē kaujas spējas
Domājams, ka Krievija zaudējusi vairāk nekā ceturto daļu kaujas spēju bataljonu taktiskajās grupās, kuras dislocētas Ukrainā, liecina Britānijas Aizsardzības ministrijas jaunākās aplēses. Kara sākumā Krievija uz Ukrainu nosūtīja vairāk nekā 120 bataljona taktiskās grupas jeb aptuveni 65% no visiem saviem sauszemes kaujas spēkiem, vakar tviterī savā ikdienas apkopojumā par situāciju Ukrainas frontē raksta britu Aizsardzības ministrija.
“Domājams, ka vairāk nekā ceturtā daļa šo vienību tagad ir uzskatāmas par kaujas nespējīgām,” atzina ministrija.
Ukrainas armijas ģenerālštābs svētdien ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 23 500 karavīru. Krievijas amatpersonas izvairīgi komentē savas armijas zaudējumus Ukrainā. Krievija nesteigs pabeigt karu Ukrainā līdz 9. maijam vai kādam citam datumam, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
9. maijā Krievijā tiek atzīmēta Padomju Savienības uzvara pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, un daudzi politiķi un eksperti izteikuši pieņēmumu, ka propagandas nolūkos Kremlim līdz šim datumam vajadzīgi būtiski panākumi karā Ukrainā. Tomēr līdzšinējā karadarbības gaita liecina, ka Krievijas armija nozīmīgus panākumus gūt nespēj.
Krievijai nedrīkst dot atelpu
Krievijai nedrīkst dot “nelielu atelpu”, jo tā atgriezīsies, intervijā Grieķijas raidsabiedrībai izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraina ir gatava atjaunot teritoriālo vienotību un negrasās atdot Krievijai savas teritorijas daļu, jo tas nozīmētu, ka cilvēki ir gājuši bojā velti, skaidroja prezidents.
“Krievija neapstāsies pie teritorijas daļas, tāpat kā neapstājās ar Krimu, un tādā veidā tai vienkārši tiks dota neliela atelpa, pirms viņi sāks agresiju pēc diviem trim gadiem – tam mēs neesam gatavi,” uzsvēra Zelenskis.
Ukrainas armija cīnās ar skaita ziņā daudzkārt lielāko Krievijas armiju, arī tehnikas Krievijai ir 20–30 reižu vairāk nekā Ukrainai, atgādināja prezidents. Krievijai ir ļoti izdevīgi runāt, ka tā karo ar NATO valstīm vai ASV, jo Ukrainas armija dod pretsitienu Krievijas karaspēkam, skaidroja Zelenskis.
Bet pašmāju publikai Kremlim ir jāparāda, ka Krievija ir ļoti spēcīga un ka tā cīnās ar visiem Rietumiem, un jāliek akcents uz to, ka “Ukraina nav subjekts”. Zelenskis uzsvēra, ka ukraiņu karavīri karo pret Krievijas armiju, kas ir iebrukusi Ukrainas zemē.
