Kremlis iesniedz Kijivai konflikta “noregulējuma projektu” 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas armija pēc spēku pārgrupēšanas un papildināšanas pastiprinājusi uzbrukumus Harkivai Ukrainas ziemeļaustrumos un Dnipro valsts vidienē. Ļoti smaga situācija izveidojusies Mariupolē valsts dienvidos, kur pilsētas aizstāvji aplenkumā Azovas tērauda rūpnīcas teritorijā cīnās pēdējiem spēkiem un pēdējām patronām. Tūkstošiem civiliedzīvotāju palikuši bez pārtikas un jebkādas palīdzības.
Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka paziņojusi, ka esot bijusi “iepriekšēja” vienošanās trešdien atvērt humanitāro koridoru, lai sievietes, bērni un seniori varētu atstāt Mariupoli un doties uz Ukrainas kontrolēto Zaporižjas pilsētu. Pēc Vereščukas vārdiem, Mariupoles civiliedzīvotāji atrodas “katastrofālā humanitārajā situācijā”.
“Azovstaļ” rūpnīcas pagrabos slēpjas vismaz 1000 civiliedzīvotāju. Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1. marta. Pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta, bet joprojām nav ieņemta. Iepriekš Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Mariupolē vēl atrodas aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju. Pirms kara pilsētā bija vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju.
Krievijai prioritāte ir panākt pilsētas aizstāvju padošanos, kas noraidījuši jau vairākus ultimātus. Azovas pulka komandiera vietnieks paziņojis, ka Krievijas spēki bombardē tērauda rūpnīcas teritoriju ar lieljaudas šāviņiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievijas armija kaujā par Donbasu turpina izmantot barbariskas karošanas metodes, apšaudot dzīvojamos rajonus un nogalinot civiliedzīvotājus. “Krievijas armija šajā karā ieies vēsturē kā visbarbariskākā un necilvēcīgākā armija pasaulē,” teica Zelenskis.
Kremļa plāns ir sašķelt Ukrainu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savai armijai izvirzījis uzdevumu ieņemt visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju; izveidot koridoru no Donbasa līdz Krimai caur Mariupoli; kontrolēt Hersonas pilsētu, kas ir stratēģiski svarīga ūdens piegādei Krimai, un sagrābt papildu teritorijas, ko varētu izmantot spiediena izdarīšanai uz Ukrainu miera sarunās nākotnē.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vakar paziņojis, ka Ukrainai nodots dokumenta projekts par konflikta noregulējumu, ko tagad izskatot prezidenta Zelenska administrācija. Kremļa plāns ir sašķelt Ukrainu un pārņemt kontroli pār Donbasu – valsts austrumos esošo rūpniecisko reģionu. Ja šis plāns izdotos, tas dotu Putina režīmam pasludināt vismaz kaut kādu uzvaru, jo Maskavas sākotnējais nodoms ātri ieņemt Kijivu izgāzās.
Norvēģija piegādā Ukrainai raķetes “Mistral”
Norvēģija piegādājusi Ukrainai tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķetes “Mistral”, vakar paziņoja Norvēģijas valdība.
“Mistral” raķetes un to palaišanas iekārtas, kas jau nogādātas Ukrainā, vēl nesen atradās uz Norvēģijas karaflotes kuģiem, atklāja Norvēģijas Aizsardzības ministrija. “Mistral” raķetes, ko kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ražoja kompānija “Matra”, kas vēlāk apvienojās ar ražotāju MBDA, ir tuva darbības rādiusa raķetes, kuras var palaist no dažādiem transporta līdzekļiem, kuģiem un helikopteriem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā Norvēģijas parlamentā marta beigās lūdza Oslo piegādāt tai pretgaisa aizsardzības NASAMS tipa raķetes, kas ir modernākas par “Mistral” raķetēm. “”Mistral” raķetes tiks izņemtas no Norvēģijas armijas bruņojuma, bet tās joprojām ir efektīvi ieroči, kas ļoti noderēs Ukrainai,” norādīja Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjērns Grams, piebilstot, ka citas valstis ziedojušas Ukrainai līdzīgas ieroču sistēmas. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Norvēģija piegādājusi Ukrainai jau aptuveni 4000 prettanku raķešu un citu militāro aprīkojumu.
Ukrainas vēstnieks kritizē Vācijas kancleru
Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melniks paziņojis, ka jautājumā par ieroču piegādēm Kijivai Vācijas lēmumi izsauc “vilšanos un skumjas”, kritizējot Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Ukrainas vēstnieks atzinis, ka apsveicama ir Eiropas lielākās ekonomikas vēlme piešķirt papildu finansējumu bruņojuma iegādei, tomēr, no otras puses, jautājumu joprojām esot vairāk nekā atbilžu.
“Nav saprotami apgalvojumi, ka Bundesvērs vairs neko nevar piegādāt Ukrainai,” sacījis Melniks, kā piemēru minot viņa rīcībā esošo informāciju, ka Vācijas bruņotajiem spēkiem ir vairāk nekā 400 kājnieku kaujas mašīnu “Marder”, no kurām aptuveni 100 tiek izmantotas tikai mācībām, tādēļ tās varētu nekavējoties nodot Ukrainas aizsardzības vajadzībām.
Vācijas armijai esot arī apmēram 800 bruņutransportieru “Fuchs”, no kuriem liela daļa netiek izmantoti un var tikt nodoti Ukrainai. “Arī pašgājēju haubiču “PzH 2000″ piegādēm varētu būt izšķiroša nozīme,” piebildis Ukrainas vēstnieks, norādot, ka Vācijas armijai ir ap 120 šādas tāldarbības artilērijas tehnikas vienības.
Šolcs otrdien pieļāva, ka maz ticamas ir bruņojuma piegādes Ukrainai no Bundesvēra rezervēm, vienlaikus paziņojot par Vācijas valdības nodomu finansēt tiešas ieroču piegādes Ukrainai no vācu ražotājiem. “Ukrainai ir jāizvēlas no piedāvājuma saraksta, bet mēs nodrošināsim tai naudu, kas nepieciešama pirkumam,” plānu skaidroja Šolcs. Sarakstā esot prettanku, pretgaisa aizsardzības ieroči un munīcija, kā arī artilērija. Ukrainas vēstnieks uzsvēris, ka “katra lieka aizkavēšanās maksā daudz dzīvību”.
