Krievijas armija pārgrupē spēkus Ukrainā, slepkavas slēpj pēdas, bet ANO nav rīcībspējīga 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nespējot ieņemt Kijivu un saduroties ar Ukrainas bruņoto spēku un iedzīvotāju sīvu pretestību, Krievijas karaspēks ir sācis pārgrupēt spēkus, lai izvērstu uzbrukumu Ukrainas austrumos.
Iedzīvotājus aicina evakuēties no Donbasa
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Krievija pārgrupē savu karaspēku un koncentrē spēkus uzbrukuma sākšanai Ukrainas austrumos ar mērķi iegūt pilnīgu kontroli Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijā.
Krievijas armija turpina bloķēt Harkivu, kur notiek artilērijas apšaudes un tiek iznīcināta pilsētas infrastruktūra. Krievijas armija mēģina atjaunot uzbrukumu Slovjanskas rajonā un iegūt pilnīgu kontroli pār Mariupoli.
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka vakar aicināja Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabala iedzīvotājus evakuēties un doties ārpus apgabalu robežām. “Tas ir vajadzīgs tagad, jo pēc tam cilvēki būs pakļauti apšaudei un bojāejas briesmām. Viņi pret to neko nevarēs izdarīt un mēs nevarēsim palīdzēt. Jo apturēt apšaudi būs praktiski neiespējami. Vajag evakuēties, kamēr ir tāda iespēja. Pašlaik tāda vēl ir,” sacīja Vereščuka.
Viņa norādīja, ka visiem diemžēl ir jābūt gataviem uz tālāku kara saasināšanos.
Slepkavas slēpj pēdas krematorijās
Mariupolē sākušas darboties Krievijas mobilās krematorijas, lai slēptu savas armijas noziegumu liecības, pavēstīja Mariupoles pilsētas dome.
“Slepkavas slēpj savas pēdas. Mariupolē sākušas darboties Krievijas mobilās krematorijas. Pēc tam, kad Bučas genocīds guva plašu starptautisku skanējumu, Krievijas vadība deva pavēli iznīcināt visas liecības par savas armijas pastrādātajām zvērībām Mariupolē,” teikts paziņojumā. Pēc piesardzīgākajām aplēsēm, Mariupolē dzīvību zaudējuši aptuveni 5000 mierīgo iedzīvotāju. Tomēr, ņemot vērā pilsētas lielumu, katastrofālos postījumus, blokādes ilgumu un sīvo pretošanos, dzīvību varētu būt zaudējuši vairāki desmiti tūkstošu mariupoliešu.
“Tāpēc Krievija nesteidzas dot zaļo gaismu Turcijas misijai un citām iniciatīvām Mariupoles glābšanai un pilnīgai evakuācijai. Turklāt visus potenciālos okupantu zvērību lieciniekus cenšas identificēt filtrācijas nometnēs un iznīcināt,” uzsvēra pilsētas dome. Netīro darbu Krievijas armija uzticējusi kolaborantiem. Kā vēsta aculiecinieki, okupanti tīrīšanas brigādēs iesaista vietējos un “DTR” teroristus.
Viņi savāc Krievijas iebrukuma rezultātā nogalināto Mariupoles iedzīvotāju līķus un tos sadedzina. Tāda mēroga traģēdijas kā Mariupolē pasaule nav redzējusi kopš nacistu koncentrācijas nometņu laikiem, uzsvēra Mariupoles mērs Vadims Boičenko. “Mūsu pilsēta ir pārvērsta nāves nometnē. Diemžēl briesmīgā analoģija gūst arvien vairāk apstiprinājumu. Tā vairs nav Čečenija vai Alepo. Tā ir jaunā Osvencima un Maidaneka. Pasaulei jāpalīdz sodīt Putina briesmoņus,” sacīja mērs.
ANO Drošības padome nav rīcībspējīga
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, videoformātā uzrunājot ANO Drošības padomi, pieprasījis Krieviju saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Ukrainas prezidents arī izaicināja ANO, sakot, ka tai jārīkojas nekavējoties vai jāpārstāj darboties.
Viņš aicināja ANO Drošības padomi, kuras mērķis ir starptautisks miers un drošība, izslēgt Krieviju, lai tā nevar bloķēt lēmumus, kas attiecas uz tās agresiju Ukrainā. Krievijai kā vienai no piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm ir veto tiesības, ko tā regulāri izmanto, lai bloķētu tai netīkamas rezolūcijas un sarunas.
“Ja nav alternatīvas un citas iespējas, tad nākamā iespēja ir pārstāt darboties,” paziņoja Zelenskis. Apvienotās Nācijas varētu tikt vienkārši slēgtas, viņš teica. Zelenskis salīdzināja Krievijas rīcību Ukrainā ar vardarbību, ko pastrādājuši teroristi, piemēram, grupējums “Islāma valsts”, bet uzsvēra, ka tagad šādas zvērības dara ANO Drošības padomes locekle.
Krievija ieradās Ukrainā kā kolonizators
Krievijas spēki ieradās Ukrainā kā kolonizatoru armija, vakar paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ar video starpniecību uzrunājot Īrijas parlamentu. Viņš uzsvēra, ka Krievija nav pelnījusi atrasties starptautiskajā sabiedrībā.
“Krievijas spēki ieradās Ukrainā kā kolonizatoru armija. Viņu valsts propagandisti, viņu politiķi pat vairs neslēpj, ko viņi grib. 21. gadsimtā viņi redz savu valsti kā koloniālu impēriju, kurai it kā ir tiesības pakļaut kaimiņu tautas un iznīcināt jebkādu pamatu to patstāvīgai dzīvei. Iznīcināt pat pašu tautas identitāti. Visu, kas mūs padara par ukraiņiem,” uzsvēra Zelenskis.
Viņš arī pastāstīja par noziegumiem, kurus Krievijas spēki pastrādā pret ukraiņu tautu. Okupētajos rajonos tiek mērķtiecīgi slepkavoti skolotāji, visi ar armiju saistītie cilvēki, kopienu līderi, tiek nolaupīti vietējo pašvaldību pārstāvji. Turklāt kopā ar Krievijas armiju Ukrainā ienākušas vienības, kuras izveidotas jebkādas politiskās pretošanās apspiešanai, sacīja Zelenskis.
Sankciju virvi velk uz dažādām pusēm
ES amatpersonām, apspriežot piekto sankciju paketi pret Krieviju, iezīmējušās domstarpības, vai tajā būtu jāiekļauj naftas imports, kas ir Maskavas ienesīgākā eksportprece. Austrumeiropas valstis, kā arī Francija un Britānija, kas aktīvi palīdz Ukrainai pretoties Krievijas agresijai, iestājas par Krievijas naftas importa tūlītēju aizliegumu. ES dalībvalstu vēstniekiem vakar bija paredzēts vienoties par kārtējās sankciju paketes pieņemšanu. Francijas ES lietu ministrs Klemāns Bons paziņojis, ka nafta ir jāiekļauj sankciju sarakstā, jo ienākumi no tās eksporta ļauj Krievijai turpināt kara finansēšanu Ukrainā.
Iepriekš Vācijai, Austrijai un Ungārijai bija izdevies panākt naftas svītrošanu no piektās sankciju paketes, kā argumentu izvirzot apgalvojumu, ka tas novedīšot ES ekonomiku pie vēl augstākas inflācijas.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka “šobrīd tiek strādāts papildu sankciju noteikšanai, kas ietvertu naftas importu (no Krievijas)”. To atbalstīja Austrumeiropas valstis un arī Francija, kur svētdien notiek prezidenta vēlēšanas. Taču Austrija izteicās pret naftas iekļaušanu sankciju sarakstā.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks ieteica rīkoties pakāpeniski, nosakot sankcijas Krievijas gāzei un naftai ar laika nobīdi, lai izvairītos no svarīgu uzņēmumu slēgšanas Vācijā, kas, viņaprāt, kaitētu ES vairāk nekā Maskavai. Šajā situācijā ar daļēji izlēmīgu paziņojumu nāca klajā Eiroparlamenta lielākās un ietekmīgākās frakcijas – Eiropas Tautas partijas (EPP) vadītājs vācu politiķis Manfreds Vēbers, aicinot Krievijas naftas importu aizliegt nekavējoties, bet gāzes importu apturēt “pēc iespējas ātrāk”.
“Mēs nevaram turpināt finansēt Putina sistēmu, kas ir izraisījusi šo drausmīgo karu,” teica EPP līderis, piebilstot, ka Krievijas noziegumiem turpinoties, ES ir jāsper nākamais solis, lai apturētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. “Kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai, Eiropa dzīvo jaunā pasaulē. Tas maina visu,” teica Vēbers.
ES paredz iekļaut Krievijas sankciju paketē ogļu eksporta aizliegumu, kā arī liegt Krievijas kuģiem un kravas automašīnām iebraukt ES teritorijā. Eksperti atzīmē, ka ogles veido mazu daļu (aptuveni četrus miljardus eiro) no 98,9 miljardu eiro kopējā ES degvielas importa no Krievijas 2021. gadā. Ukrainas premjerministra Denisa Šmīhala ieskatā, Krievijas saņemtā nauda par naftas un gāzes eksportu ir “asins nauda”.
Atklājoties Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām Bučā un citās īslaicīgi okupētajās Ukrainas teritorijās, pieaudzis spiediens uz ES piemērot sankcijas arī Krievijas naftai un gāzei. ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels runā Eiroparlementā uzsvēra, ka ES maksājumi par Krievijas fosilo kurināmo finansē Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu Ukrainā.
Viņš atklāja, ka kopš kara sākuma ES ir maksājusi Krievijai miljardu eiro dienā par tās energoresursiem. “Mēs esam viņam [Putinam] samaksājuši 35 miljardus eiro,” norādīja Borels, piebilstot, ka Ukrainai ieročos un munīcijā ES piešķīrusi tikai vienu miljardu eiro. “Šai gigantiskajai atšķirībai ir jāizceļ, cik svarīgi un nepieciešami īstenot to, ko Eiropadome lūdz darīt – mums ir jāsamazina enerģētiskā atkarība,” paziņoja Borels.
Baltais nams vakar paziņoja par ASV sankciju noteikšanu divām Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām, ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, divām lielākajām Krievijas bankām “Sberbank” un “Alfa Bank”, kā arī aizliedza jebkādas jaunas ASV investīcijas Krievijā.
