Krievijas ārlietu ministrs: Krievija “drošības garantiju” noraidīšanas gadījumā rīkosies savas drošības interesēs 144
Krievija rīkosies savas drošības interesēs gadījumā, ja ASV un NATO noraidīs Maskavas pieprasītās “drošības garantijas”, preses konferencē piektdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Viņš arī paziņoja, ka Maskava negaidīs mūžīgi uz Rietumu atbildi, norādot, ka sagaida no ASV un NATO rakstisku atbildi jau nākamajā nedēļā.
Lavrovs uzsvēra, ka Maskavas pieprasītās garantijas, ka NATO neuzņems Ukrainu vai kādu citu no bijušajām Padomju Savienības valstīm un neizvietos tajās savus spēkus un ieročus, ir būtiskas diplomātisko centienu progresā, lai mazinātu spriedzi, kas izveidojusies ap Ukrainu.
“Ja mūsu priekšlikumi tiks noraidīti, kad tas notiks… Ja tas notiks, būšu mazāk pesimistisks, mēs, protams, izvērtēsim situāciju, ziņosim prezidentam,” izteicās ministrs.
“Viņš runāja lielās preses konferences gaitā, ka tad mēs pieņemsim lēmumu, ņemot vērā visus faktorus, visupirms mūsu drošības interešu pienācīgas nodrošināšanas interesēs,” skaidroja Lavrovs.
“Zīlēt par to, kā to tagad mēģina darīt mūsu kolēģi Rietumos, es neņemšos. Uzskatu, ka tas ir kontrproduktīvi. Mums ir svarīgi saņemt konkrētu atbildi vai kontrpriekšlikumus, ja vēlaties,” norādīja ministrs.
Ja pēc ASV un NATO atbildes saņemšanas “būs skaidrs, ka ir jēga atsākt sarunas”, jautājums par alianses nepaplašināšanu austrumu virzienā sarunās būs galvenais, viņš piebilda.
Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, sakoncentrējot pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Taču Lavrovs paziņoja, ka šie jautājumi ir sekundāri attiecībā pret Maskavas galveno prasību, kas ir NATO nepaplašināšanās un NATO ieroču neizvietošana netālu no Krievijas teritorijas. Viņš norādīja, ka Krievijas ierosinājumi ir kopums, nevis saraksts, no kā izvēlēties.
“Viņiem jāsaprot, ka atslēga uz visu ir garantijas, ka NATO nepaplašināsies uz austrumiem,” uzsvēra Lavrovs.
Lavrovs pauda viedokli, ka NATO spēku un ieroču izvietošana netālu no Krievijas robežām rada drošības problēmas, kas jārisina uzreiz.
“Mums ir beigusies pacietība. Rietumus ir vadījusi augstprātība, un tie ir saasinājuši spriedzi, pārkāpjot savus pienākumus un veselo saprātu,” sacīja Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš vadīja pirmdien Ženēvā notikušās sarunas ar ASV, ceturtdien sacīja, ka nedz apstiprinās, nedz noliegs iespējamību, ka Krievija varētu izvietot savu karaspēku Kubā un Venecuēlā, ja ASV un to sabiedrotie nesamazinās savas militārās aktivitātes pie Krievijas durvīm.
ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans noraidīja šādu iespējamību.
Tikmēr Ukraina naktī uz piektdienu piedzīvoja masīvu kiberuzbrukumu, kurā Ukraina vaino Krieviju.
ASV un to sabiedrotie aicinājuši Krieviju samazināt spriedzi, atsaucot karavīrus uz to pastāvīgajām bāzēm, taču Maskava šo prasību ir noraidījusi, uzsverot, ka tā var brīvi izvietot spēkus savā teritorijā, kur vien tā uzskata par nepieciešamu.
Krievijas Aizsardzības ministrija šodien paziņoja, ka Austrumsibīrijā un Tālo Austrumu reģionā izvietotie karavīri ir sapulcināti, lai pārvietotos pa valsti ārkārtas apmācību ietvaros nolūkā pārbaudīt to “gatavību veikt savus uzdevumus pēc pārvietošanas lielā attālumā”.
Ministrija norādīja, ka “īpaša uzmanība tiks pievērsta valsts transporta infrastruktūras izvērtēšanai, lai nodrošinātu karaspēka pārvietošanos”, piebilstot, ka pēc pārdislokācijas karavīri piedalīsies mācības, kurās tiks izmantota kaujas munīcija.
