Krievijas ārlietu ministra vietnieks NATO izsludinātās mācības nosauc par gatavošanos konfrontācijai ar Krieviju 264
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško ir atbildējis uz izskanējušajām ziņām par NATO mācībām, kas tika izsludinātas pirms vairākām dienām, vēsta “The Guardian”.
NATO mācību “Steadfast Defender 2024” mērogs iezīmē alianses atgriešanos pie Aukstā kara shēmām, svētdien publicētajās piezīmēs valsts ziņu aģentūrai “RIA” sacīja Gruško, vēsta “Reuters”.
NATO ceturtdien paziņoja, ka sāk savas lielākās mācības kopš aukstā kara, iesaistot aptuveni 90 000 karavīru.
“Šīs mācības ir vēl viens elements hibrīdkaram, ko rietumi izvērš pret Krieviju,” “RIA” norādīja Gruško.
“Šāda mēroga mācības… iezīmē NATO galīgo un neatsaucamo atgriešanos pie aukstā kara shēmām, kad tiek sagatavots militārās plānošanas process, resursi un infrastruktūra konfrontācijai ar Krieviju.”
NATO savā paziņojumā Krieviju neminēja vārdā. Taču tās galvenais stratēģiskais dokuments identificē Krieviju kā visnozīmīgāko un tiešāko draudu NATO dalībvalstu drošībai.
Jau vēstījām, ka NATO ceturtdien paziņoja par mēnešiem ilgām militārajām mācībām ar 90 000 karavīru piedalīšanos, kuru mērķis ir atturēt Krievijas agresiju, un tās būs lielākās NATO mācības kopš Aukstā kara beigām.
Manevri “Steadfast Defender” sāksies nākamajā nedēļā un ilgs līdz maija beigām, un tajos piedalīsies vienības no visām 31 NATO dalībvalsts un kandidātvalsts Zviedrijas, žurnālistiem sacīja NATO virspavēlnieks Eiropā, ASV ģenerālis Kristofers Kavoli.
Manevru scenārijs paredz Krievijas uzbrukumu sabiedroto teritorijai, kas iedarbina NATO līguma 5.pantu, kurš paredz kolektīvo aizsardzību.
5.pants ticis iedarbināts tikai vienu reizi – pēc 11.septembra uzbrukumiem ASV.
Pirms tam lielākās NATO mācības pēc Aukstā kara tika rīkotas 2018.gadā. Mācības “Trident Juncture” notika galvenokārt Norvēģijā un tajās piedalījās aptuveni 51 000 karavīru.
“Steadfast Defender” sastāvēs no virknes mazāku individuālu mācību un aptvers teritoriju no Ziemeļamerikas līdz NATO austrumu flangam tuvu Krievijas robežai.
Tajās piedalīsies 50 karakuģi, 80 lidaparāti un vairāk nekā 1100 kaujas mašīnu.
NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Robs Bauers pavēstīja, ka šo mācību mērogs apliecina alianses jauno gatavību.
“Tas ir rekordliels karavīru skaits, ko mēs varam iesaistīt un rīkot šāda apjoma mācības visā aliansē, pāri okeānam, no ASV līdz Eiropai,” viņš teica.
Bauers arī brīdināja, ka NATO dalībvalstu civilajai sabiedrībai ir labāk jāsagatavojas iespējamam karam ar Krieviju nākotnē.
“Mums ir jāapzinās, ka mūsu atrašanās mierā nav garantēta, un tāpēc mums ir plāni, tāpēc mēs gatavojamies konfliktam,” viņš teica. “Mēs nemeklējam konfliktu, bet, ja viņi mums uzbruks, mums jābūt gataviem.”
Bauers norādīja, ka Krievijas sauszemes spēki kara Ukrainā rezultātā ir ievērojami samazinājušies, taču tās jūras un gaisa spēki joprojām ir ievērojami spēki.
Viņš sacīja, ka Maskavas centienus atjaunot savus spēkus kavē Rietumu sankciju ietekme, taču Kremlim joprojām izdodas kāpināt artilērijas un raķešu ražošanu.
Runājot par notikumiem Ukrainā, Bauers sacīja, ka, lai gan joprojām notiek intensīvas kaujas, frontes līnija nevirzās daudz uz vienu vai otru pusi.
“Lai gan jaunākie Krievijas uzbrukumi ir postoši, tie nav militāri efektīvi,” viņš teica, aicinot Ukrainas atbalstītājus nebūt pārlieku pesimistiskiem attiecībā uz Kijivas izredzēm šogad.
