Krievija apsūdz ASV karavīrus provokatīvās akcijās 0
Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) apsūdzējusi Baltijas valstīs un Polijā dislocētos ASV karavīrus par iesaistīšanos pret Krieviju vērstās “provokatīvās akcijās”.
“Nevarējām nepievērst uzmanību tam, ka ASV karavīri, kas nesen ieradušies Polijā un Baltijas valstīs, jau ir paspējuši piedalīties “vēsturiskās akcijās”, kas ir nepārprotami vērstas pret Krieviju,” teikts Krievijas ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas paziņojumā, kas publicēts ministrijas mājaslapā.
Viņa norādīja, ka runa ir “par piemiņas skrējienu, pieminot tā dēvētos ar lāstu apkrauto karavīrus – Polijas pretkomunistiskās pagrīdes pārstāvjus, kas šāva mugurā Sarkanās armijas karavīriem, kuri atbrīvoja valsti no fašisma”.
“No tās pašas sērijas ir “pārgājiens uz Austrumiem” – līdz Narvai, kur tas noslēdzās ar Igaunijas un ASV karavīru fotografēšanos ar mūsu robežas pusē esošo Ivangorodas cietoksni fonā,” piebilda Krievijas ĀM pārstāve.
“Esam pārliecināti, ka tādi apšaubāmi pasākumi, mazākais, aizēno ASV un PSRS kopīgo cīņu pret nacismu,” viņa uzsvēra.
“Būtu labāk, ja tā vietā, lai piedalītos tamlīdzīgās propagandas kampaņās, amerikāņi rastu iespēju godināt savu antihitleriskās koalīcijas sabiedroto, kas krita, glābjot Eiropu no “brūnā mēra”, piemiņu,” uzsvēra Zaharova.
Kā ziņots, Polija trešdien pieminēja tos antikomunistiskās pretestības cīnītājus, kas turpināja bruņotu cīņu par savas valsts neatkarību arī pēc Otrā pasaules kara jeb tā dēvētos “ar lāstu apkrautos karavīrus”.
Ar lāstu apkrauto karavīru Nacionālās piemiņas dienu, kas veltīta to dažādo antikomunistisko grupējumu dalībnieku godināšanai, kuri pēc Otrā pasaules kara turpināja aktīvu cīņu par valsts neatkarības atjaunošanu, pirmo reizi atzīmēja 2011.gadā.
Termins “ar lāstu apkrautie karavīri” izvēlēts tāpēc, ka PSRS uzspiestais un balstītais komunistiskais marionešu režīms viņus savulaik centās attēlot kā “nodevējus, bandītus, fašistus un naidīgus elementus”, kuri jāiznīcina.
Vēsturnieki lēš, ka antikomunistiskajā pagrīdē, kas turpināja aktīvu cīņu līdz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum, iesaistījās vairāk nekā 200 000 poļu, no kuriem 20 000 tieši piedalījās bruņotajā pretestības kustībā. 8600 pagrīdnieku krita, 5000 tika piespriesti nāves sodi, bet vēl 20 000 mira koncentrācijas nometnēs.
Pēdējais zināmais “ar lāstu apkrautais karavīrs” krita 1963.gadā, iekļūstot komunistiskā režīma drošības dienestu izliktā slēpnī.
1.marts tika izvēlēts tāpēc, ka šajā datumā 1951.gadā Varšavas Mokotovas cietumā komunistu varasiestādes noslepkavoja septiņus tolaik lielākās pretestības kustības “Brīvība un Neatkarība” (WiN) štāba locekļus.
WiN tika izveidota pēc tam, kad 1945.gada janvārī oficiāli pašlikvidējās Otrā pasaules kara poļu pretošanās kustības bruņotais spārns – “Armia Krajowa” (AK; burtiski – Tēvzemes armija).
Lēmumu par AK likvidāciju Londonā bāzētā Polijas trimdas valdība bija spiesta pieņemt, pakļaujoties Rietumu spiedienam, jo PSRS, kas tobrīd jau bija okupējusi Polijas teritoriju, bija to sabiedrotā.
Līdz ar WiM ieročus nenolika arī vairākas citas no AK izveidojušās grupas, kā arī no tās neatkarīgais formējums Nacionālie bruņotie spēki (NSZ).
Savukārt Igaunijā no 7. līdz 8.februārim notika forsētais pārgājiens, kurā piedalījās Igaunijas Aizsardzības spēku Izlūku bataljona un Tapā dislocēto ASV 503.kavēlērijas pulka vienību karavīri. Veicot 53 kilometrus garo maršrutu gar Somijas jūras līča piekrasti no Vokas līdz Narvai, karavīri pa ceļam esošajās apdzīvotajās vietās tikās ar vietējo skolu un ģimnāziju skolēniem.
