Krievijas algotņi mirst Sīrijā 11
ASV aviācijai atvairot uzbrukumu tās sabiedroto kurdu spēku bāzei ar naftu bagātajā Deirezoras apgabalā Sīrijas austrumos, nogalināti vairāk nekā 200 ārzemju algotņu, galvenokārt krievu, kas karoja Sīrijas vadoņa Bašara Asada pusē.
Kremlis nekomentē zaudējumus Sīrijā
Bojāgājušo krievu algotņu skaits ir daudz lielāks nekā Krievijas oficiāli atzītie zaudējumi militārajā konfliktā Sīrijā. Tā varētu būt asiņainākā sadursme starp ASV un Krievijas karavīriem kopš aukstā kara ēras, ziņo aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz vairākiem ASV un Krievijas pārstāvjiem. Analītiķi atzīmē, ka krievu algotņu uzbrukums varēja būt maldinoša operācija, kas vēl vairāk samudžinājusi jau tā sarežģīto Sīrijas konfliktu, kas, pirms septiņiem gadiem sācies kā lokāls pilsoņu karš, izvērsies par plaša mēroga karadarbību. Tajā iesaistīti dažādas ievirzes sīriešu kaujinieku grupējumi, islāma ekstrēmisti, savu valstiskumu iegūt ceroši kurdu kaujinieki, reģionālās lielvaras Turcija un Irāna, kā arī par savu drošību nobažījusies Izraēla. Pretējās pusēs konfliktā ir iesaistīti arī tradicionālie aukstā kara laika sāncenši ASV un Krievija, kas cenšas karot ar citu rokām, ASV atbalstot sīriešu un kurdu demokrātiskos spēkus, bet Krievijai – Sīrijas diktatora Asada režīmu.
Sadursmē Deirezorā bojā gājuši aptuveni piecas reizes vairāk karavīru nekā Krievijas oficiāli atzītie zaudējumi Sīrijā, ziņo aģentūra “Bloomberg”. Daudzi algotņi iepriekš bija karojuši Krievijas atbalstīto separātistu pusē Donbasā Ukrainas austrumos. Krievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvji nosodījuši Krievijas varas iestāžu klusēšanu par Krievijas pilsoņu bojāeju Sīrijā un pieprasījuši valdībai sniegt pilnīgu informāciju par notikušo, lai varētu prasīt atbildību no Aizsardzības ministrijas, kas uzdod algotņus kā ar Krievijas armiju nesaistītus karavīrus.
Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņojis, ka “Krievijas armijai nav nekāda sakara ar uzbrukumu” Deirezoras apgabalā. Pentagona pārstāvis pieņēmis šo paskaidrojumu, taču ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss, kaujās pieredzējis ģenerālis ar 40 gadu stāžu, nosaucis notikušo par “mulsinošu”, gan nesniedzot plašāku komentāru.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs atteicies komentēt ziņojumus par Krievijas zaudējumiem karā Sīrijā, atzīmējot, ka Kremlis apkopo datus tikai par Krievijas armijas personālsastāvu. Peskovs piebilda, ka Putinam pirmdien bijusi tālruņa saruna ar ASV prezidentu Trampu, taču militārā darbība Sīrijā neesot apspriesta.
“Tas ir liels skandāls un iemesls asai starptautiskai krīzei,” uzskata Vladimirs Frolovs, bijušais Krievijas diplomāts un Valsts domes deputāts, kurš tagad darbojas kā neatkarīgs politiskais analītiķis. Viņaprāt, arī pēc vairāku desmitu krievu algotņu bojāejas Sīrijā Krievija izliksies, ka nekas nav noticis, jo šiem kaujiniekiem bija līgumi nevis ar Krievijas armiju, bet ar privātām firmām. Krievijas prezidents Putins, 2015. gadā ievedot karaspēku un bruņojumu Sīrijā, ar Irānas līdzdarbību palīdzēja noturēties pie varas prezidentam Asadam, ignorējot rietumvalstu aicinājumus nekavējoties atstādināt Asadu par kara noziegumiem. Tā dēvētās “Islāma valsts” kaujinieki, kas vēl nesen kontrolēja plašas teritorijas Sīrijā, ir sakauti, taču karadarbība turpinās. Februārī Sīrijā vai tās tuvumā notriektas Krievijas, Irānas, Izraēlas un Turcijas kara lidmašīnas. Pagājušajā nedēļā Asada režīma armija sāka plašu uzbrukumu austrumos no Eifratas upes militārajai bāzei, kur izvietoti Sīrijas demokrātiskie spēki, ko apmāca ASV padomnieki. ASV aviācija un artilērija vērsa triecienus pret uzbrucējiem, turklāt pirms trieciena par to tika informēta Krievijas puse.
Izvēršas cīņa par Sīrijas naftu?
Vaicāts par Krievijas algotņu bojāeju Sīrijā, Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Maiks Pompeo ASV Senāta Izlūkošanas komitejas sēdē teica, ka detaļas varētu būt zināmas Pentagonam, piebilstot, ka “daudzos gadījumos mēs esam redzējuši, ka ārvalstu spēki izmanto algotņus kaujās, kas notiek ASV spēku tuvumā”. Nav skaidrs, kas maksā algas Krievijas militārajam kontingentam: vai to dara Krievija, Sīrija, Irāna vai kāda cita organizācija, atzīmē aģentūra “Bloomberg”. Krievijas medijos minēta firma “Wagner”, noslēpumaina algotņu vervēšanas organizācija, ko esot nolīdzis prezidents Asads Sīrijas enerģētikas objektu apsardzei apmaiņā pret koncesijām naftas ieguvei. “Neviens negrib sākt pasaules karu sakarā ar kādu brīvprātīgo vai algotni, kuru nesūtīja valsts un kuru nogalināja amerikāņi,” intervijā aģentūrai “Bloomberg” izteicies Vitālijs Naumkins, Krievijas valdības padomnieks Sīrijas lietās. Krievijas eksperti atzinuši, ka Krievija atbalsta Asada centienus atgūt ekonomiski ļoti svarīgo Deirezoras apgabalu, lai izmantotu tā naftas krājumus valsts ekonomikas atjaunošanai. Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis nav pieminējis Krievijas algotņu bojāeju pēc ASV aviācijas uzbrukuma, taču apsūdzējis ASV “nelikumīgā klātbūtnē Sīrijā un centienos sagrābt tās ekonomiskās bagātības”.
