“Krievijas agresija Ukrainā bijis pēdējais piliens!” Arvien vairāk slāviskas cilmes vārdu un uzvārdu īpašnieki izvēlas no tiem tikt vaļā 0
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas sākās pirms nepilniem trim gadiem, Latvijā novērota tendence, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas mainīt savu slāviskas izcelsmes vārdu vai uzvārdu, liecina Tieslietu ministrijas dati. Viens no biežākajiem iemesliem ir nevēlēšanās tikt saistītiem ar agresorvalsti Krieviju. Tomēr, kā norāda vēsturnieks, šī nav jauna parādība – līdzīgas tendences Latvijā bijušas arī iepriekš, par šo tēmu plašāk raksta lsm.lv.
“Kādreiz mani sauca Vladislavs Podvinskis. Ļoti jocīgi tagad par to runāt tāpēc, ka es tā kā mēģinu atstatīties no tā vārda. Šobrīd mani sauc Kristaps Zemdaugavietis,” stāstīja Kristaps. Pirms pusgada viņa ģimene nolēma mainīt uzvārdu, pārtulkojot to no krievu valodas latviešu valodā. Tagad viņu ģimene ir vienīgā Latvijā ar uzvārdu Zemdaugavieši.
Viņš par šo lēmumu domājis gadiem. Jau bērnībā viņš nejutās ērti ar savu vārdu un uzvārdu.
Tiesa, Krievijas agresija Ukrainā bijis pēdējais piliens, kas ģimenei licis pieņemt galīgo lēmumu – Kristapam mainīt vārdu, bet visai ģimenei uzvārdu. “Tā stigma un priekšstats par to, ko tu sagaidi no tā cilvēka, balstoties uz viņa vārdu. Uzreiz tevi uzrunā krievu valodā. Tas galīgi nav OK.”
Līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, Latvijā pēdējos gados būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izvēlas mainīt savu vārdu vai uzvārdu. Pirms četriem vai pieciem gadiem šādu lēmumu pieņēma nedaudz vairāk par tūkstoti cilvēku gadā, bet pēdējos divus trīs gadus šis skaits pārsniedz jau divus tūkstošus.
Protams, tie var būt gadījumi, kad cilvēks izvēlas dzimtas uzvārdu, bet ir arī bijuši tādi gadījumi, kad izvēlas pilnīgi citu uzvārdu – varbūt tādu, kas ir vairāk raksturīgs mūsu kultūrtelpai.
Šāda tendence – mainīt vārdus un uzvārdus – Latvijā gan nav jauna parādība. Intensīvākā uzvārdu maiņa Latvijā bija starpkaru periodā. Jau 1920. un 1930. gados cilvēki mēdza mainīt savus uzvārdus, lai tie skanētu latviskāk, vēsta lsm.lv.
Parasti tas notika divu iemeslu dēļ – lai aizstātu aizskarošus vai rupjus uzvārdus vai arī latviskotu vāciskas cilmes uzvārdus. “Tolaik latviskoja ne tikai personvārdus, bet arī, piemēram, baznīcas, virtuves, mājas interjeru, apģērbu un skolas. Vācu cilmes uzvārdi šķita kā palieka no laikiem, kad latviskums nevarēja brīvi izpausties, tāpēc tos vēlējās nomainīt,” portāls citē Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieka zinātniskajā darbā, vēsturnieka Toms Ķikuta teikto
Personvārda maiņa ir atļauta tikai likumā noteiktu iemeslu dēļ, tomēr nav ierobežojumu, cik reizes cilvēks to var mainīt.
