Krievijas aģenti brīvi darbojas Vācijā 0
Krievijas propagandisti un ietekmes aģenti ne tikai brīvi darbojas Vācijā, bet pat uzdod toni vācu plašsaziņas līdzekļos, uzskata pazīstamais vācu žurnālists Boriss Raitšusters, grāmatas “Putins verdeckter Krieg” (“Putina slepenais karš”) autors.
STASI aģentu tīkls Rietumos nav atmaskots
Kremlis šodien aktīvi izmanto veco aģentūras tīklu, ko aukstā kara gados Rietumvācijā izveidoja Austrumvācijas izlūkdienests STASI, intervijā raidsabiedrībai “DW” paziņojis Raitšusters. “Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam – STASI aģentūras tīkls Rietumvācijā netika pilnībā atmaskots pēc Berlīnes mūra krišanas. STASI arhīvi tika atklāti, taču tajos galvenokārt bija informācija par aģentiem Austrumvācijā. Dati par STASI aģentiem Rietumvācijā tika laikus izvesti uz Krieviju, ko atklāti atzinis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados darbojās KGB rezidentūrā Drēzdenē,” teica Raitšusters. “Runa ir par vairākiem tūkstošiem cilvēku, tajā skaitā augsta ranga politiķiem un militārpersonām. Aptuveni 20 000 Rietumvācijas iedzīvotāju bijuši STASI informatori, bet starp Austrumvācijas iedzīvotājiem viņu skaits bija vairākas reizes lielāks.” (Savulaik STASI aģents Ginters Gijoms prata iefiltrēties VFR kanclera Villija Branta kancelejā, un viņa atmaskošana noveda pie Branta atkāpšanās 1974. gadā.) Vācu žurnālista ieskatā, situācija bijušo drošībnieku atmaskošanā Vācijā ir sarežģītāka nekā citās pēcpadomju valstīs, kur paredzēta īpaša procedūra bijušo KGB aģentu iznākšanai no pagrīdes. Lietuvā pēc neatkarības atgūšanas daļa KGB aģentu labprātīgi atzinās, valstij apņemoties saglabāt viņu noslēpumu. Kā atzīmē Raitšusters, Vācijā bijušajiem VFR pilsoņiem darbs STASI labā nozīmēja valsts nodevību, kas ārkārtīgi sarežģī vienošanās panākšanu ar valdību un paver Maskavai šantāžas iespējas.
“Pareizticīgais čekists” saņem darba vīzu
“Analizējot tīmekļa vietnes vācu valodā, kas izplata dezinformāciju un propagandu, var secināt, ka ar tām saistīti bijušie STASI aģenti,” saka Raitšusters. Viņaprāt, tāda aktīva kā Vācijā Krievijai nav nevienā citā rietumvalstī. Piemēram, Vācijas Kreiso partija ir bijušās Austrumvācijas valdošās Vācijas sociālistiskās vienības partijas (VSVP) ideoloģiskā mantiniece. Ir pamats uzskatīt, ka “kreisie” turpina izmantot VSVP naudu un tās vadībā ir cilvēki ar plašiem sakariem Krievijā. “Viņi attaisno Putina politiku, izsakās pret Ukrainu un ietur Kremļa līniju citos jautājumos,” secina Raitšusters. Pēc viņa vārdiem, Maskavai izdevies izveidot jaunus sakarus Vācijas politiskajā telpā starp labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) jaunatnes spārnu un Kremļa partijas “Vienotā Krievija” jaunatnes atzaru “Jaunā gvarde”. Ir izveidota sadarbības programma, notiek savstarpējas vizītes. AfD delegācija, kurā bija arī Bundestāga deputāti, 2016. gadā apmeklēja Krievijas okupēto Krimas apgabalu. Viens no AfD līderiem Aleksandrs Gaulands pēc oligarha Konstantina Malofejeva fonda ielūguma apmeklēja Krieviju, kur tikās ar Aleksandru Duginu, kuru dēvē par Kremļa ideologu.
Bijušais “Krievijas dzelzceļu” priekšnieks un prezidenta Vladimira Putina tuvs draugs un sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, kurš ir iekļauts ASV, bet ne ES sankciju sarakstā, nupat saņēmis D kategorijas vīzu, kas atļauj ilgstoši uzturēties un strādāt Vācijā. Berlīnē jau vairākus gadus darbojas institūts “Civilizāciju dialogs”, viens no kura dibinātājiem ir Jakuņins, bijušais KGB virsnieks. Kā institūta oficiālais mērķis minēta pētījumu veikšana starptautisko attiecību jomā un ieteikumu izstrāde spriedzes mazināšanai pasaulē. Analītiķi atzīmē, ka “pareizticīgā čekista” Jakuņina institūts ciešā saistībā ar Kremli propagandē “krievu pasaules” ideju.
Šrēdera dialogs ar “Gazprom”
Vācu žurnālists īpaši atzīmē Krievijas gāzes monopolista “Gazprom” darbību Vācijā, cenšoties pierādīt gāzesvada “Nord Stream 2” izveidošanas nepieciešamību. Šajā jomā Krievijas labā aktīvi darbojas Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders, kurš ieņem amatu “Gazprom” valdē. Krievijas ietekmes aģenti darbojas ne tikai Vācijas ekonomikā un politikā, bet arī informācijas jomā. Forumā “Pēterburgas dialogs” regulāri uzstājas prokrieviski propagandisti, cenšoties attaisnot gan Padomju Savienības iebrukumu Čehoslovākijā 1968. gadā, gan Krimas aneksiju un karu Donbasā. “Versija, ka “Ukraina uzbruka Austrumukrainai”, šeit (Vācijā) ir diezgan populāra,” atzīst Raitšusters, piebilstot, ka ne mazāk populāra ir ideja, ka “Krima no laiku laikiem piederējusi Krievijai”. “Esmu satriekts, ka vācieši tā arī nav izdarījuši secinājumus no vēstures un var tik saprotoši attiekties pret citu teritoriju sagrābšanu,” secina vācu žurnālists.
