Krievijai tas būs milzīgs izaicinājums: agresorvalsts var palikt bez sava svarīgākā partnera 0
Starp Izraēlu un Irānu ir sācies jauns militārais konflikta posms, un Ukraina varētu izmantot šo situāciju savā labā. Ja Izraēlas un tās sabiedroto militārā operācija būs veiksmīga, Krievija zaudēs svarīgu stratēģisko partneri, jo visa tās militārā kapacitāte tiks novirzīta cīņai ar Izraēlu, raksta Glavred.
Pēc bijušā Valsts drošības komitejas (VDK) izlūka Jurija Šveca domām Izraēla ir spilgts piemērs Ukrainai, kas parāda, cik svarīgi ir nebaidīties uzņemties atbildību par savām darbībām, aizstāvot savas valsts intereses visiem pieejamajiem līdzekļiem
“Unikāls gadījums, ko radījuši izcilie Izraēlas specdienestu un bruņoto spēku manevri, sniedz iespēju atrisināt Irānas kodolprogrammas jautājumu. Tā ir unikāla situācija. Daži arī apgalvo, ka šīs Izraēlas darbības ir veicinājušas Benjamina Netanjahu popularitātes pieaugumu, un viņam tas ir politiski izdevīgi — līdzīgi kā Donaldam Trampam, kuram gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ir nepieciešama uzvara,” atzīmē eksperts.
Švecs skaidro, ka, ja šis konflikts eskalēsies, būs haoss, apjukums, visa uzmanība tiks pievērsta Izraēlas un Irānas kara gaitai.
“Starptautiskajos ieroču tirgos jau tagad ir problēmas, jo trūkst komponentu. Krievijai tā ir kolosāla problēma, bet, ja šī Izraēlas un sabiedroto operācija būs veiksmīga, Irāna zaudēs savu nozīmi kā Krievijas sabiedrotā, jo vairs nespēs nodrošināt liela daudzuma ieroču piegādes. Tā kļūst nevis par spēcīgu sabiedroto, bet gan par slimu sabiedroto, secina Švecs.
Līdz 2022. gada vasarai Irāna ieņēma neitrālu pozīciju attiecībā uz karu Ukrainā, kas zināmā mērā līdzinājās Ķīnas un Indijas nostājai. Tomēr 19. jūlijā, Krievijas diktatora Vladimira Putina vizītes laikā,
Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hameneji nosauca Krievijas agresīvos soļus pret Ukrainu par “preventīviem pasākumiem”, tādējādi oficiāli mainot valsts pozīciju uz atklāti prokrievisku.
Abu valstu ekonomiskā sadarbība pastiprinājās. Līdz 2022. gada oktobra sākumam Irānas eksports uz Krieviju pieauga par 70%, savukārt kopējais tirdzniecības apjoms astoņu mēnešu laikā pieauga par gandrīz 40%.
Stiprinājās arī abu valstu militāri ekonomiskā sadarbība. Šī sadarbība ietver ieroču piegādes, tostarp dronus un artilērijas šāviņus, kas tiek izmantoti Ukrainā. Turklāt Irāna un Krievija ir stiprinājušas savas attiecības arī citās jomās, piemēram, enerģētikā un kodoltehnoloģijās. Eiropas amatpersonas arī bažījās, ka Irāna varētu piegādāt Krievijai ballistiskās raķetes, kas vēl vairāk palielinās spriedzi reģionā.
Taču tagad, kad starp Izraēlu un Irānu ir sācies jauns militārais konflikta posms, iespējams, ieroču piegādes Krievijai ir apdraudētas.
Jau vēstīts, ka nesen Irāna pret Izraēlu raidīja 200 raķetes. Pentagons paziņoja, ka Irānas raķešu uzbrukuma mērķis bija destabilizēt situāciju reģionā.
1. oktobrī Izraēla oficiāli uzsāka sauszemes operāciju dienvidu Libānā, uzsverot, ka tā nebūs ilgtermiņa okupācija.
Krievijai un tās sabiedrotajiem šī situācija varētu būtiski mainīt spēku līdzsvaru reģionā, liekot pārskatīt turpmākās stratēģijas un plānus.
