Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 130
No vienas puses plūdi, sausums dienvidu reģionos un maija beigu sals iznīcinājis daļu sējumu un daudzgadīgo augļaugu stādījumu. Savukārt ANO, Turcijas un Eiropas Savienības noteiktie ierobežojumi Krievijas graudu importam rada potenciālas problēmas jau tā niecīgajai ražai. Mazās un vidējās saimniecības bez valsts palīdzības netiek galā, taču valsts nesteidzas tās pabalstīt, par to ziņo Radio Svoboda.
Krievijas zemkopības ministre Oksana Luta 27. maijā paziņoja par plāniem visā valstī ieviest ārkārtas stāvokli. Tas nepieciešams, lai lauksaimniecības produkcijas ražotāji varētu ātri saņemt apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto kaitējumu. Bet pagāja pāris nedēļas, un atkal kaut kas traucēja ministram rīkoties.
Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā viņa demonstrēja atturīgu optimismu. Sūdzoties par grūto gadu, kas “izceļas ar to, ka salst, izžūst un slīkstam”, viņa atzīmēja, ka zemnieki ar salnām tikuši galā: “Lauksaimniecības ražotāji ātri savācās un pārstādīja sējumus – 800 000 hektāru tika pārsēti.”
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas oficiālo aplēsi vairāk nekā miljons hektāru tika pilnībā izpostīti, bet vēl 700 000 nopostīja vēlās salas. Tas ir tuvu Krievijas Graudu savienības prezidenta Arkādija Zločevska aplēsēm, kurš uzskata, ka galu galā skarto kultūru platība būs aptuveni 2 miljoni hektāru, no kuriem 900 000 tiks sēti atkārtoti. Turklāt bez jebkādām garantijām, ka tur kaut kas izaugs.
Pirmkārt, vairākos reģionos turpinās sausums, un, otrkārt, ir pagājis laiks , kad pārstādīt un vēl cerēt uz ražu. Mēs varam palaist garām vēl vienu ražas daļu, kas nonāks zem sniega,” RIA Novosti citē Zločevski.
Reģionālās iestādes ir vēl mazāk optimistiskas. Piemēram, Rostovas apgabala gubernators Vasīlijs Golubevs uzskata, ka viņa apgabalam pietrūks 30% no ražas. Tur, kā arī 9 citos Krievijas reģionos jau ir spēkā ārkārtas stāvoklis. Valstī kopumā potenciālie ražas zudumi, pat pēc oficiālām aplēsēm, tiek prognozēti 18 miljonu tonnu apmērā (tas ir aptuveni 12% no plānotās ražas). Graudu un eļļas augu ražotājiem nodarītie zaudējumi jūnija sākumā pārsniedza 50 miljardus rubļu.
Krievijas zemnieki no apdrošināšanas kompānijām neko daudz nesaņems. Nacionālā lauksaimniecības apdrošinātāju savienība maksimālos maksājumus lēš 1,5 miljardu rubļu apjomā, kas uz 50 miljardu zaudējumu fona izskatās pēc piliena jūrā. Problēma ir tā, ka trīs ceturtdaļas sējumu nebija apdrošinātas tikai tāpēc, ka zemniekiem nebija naudas.
