
Krievijai nav pat prātā izbeigt karu pret Ukrainu: Anektētās teritorijas nebūs nekādu sarunu objekts 0
Krievija, demonstrējot, ka tai nav nekādu patiesu nolūku izbeigt pret Ukrainu uzsākto karu, ceturtdien paziņojusi, ka tās prettiesiski anektētās teritorijas nevar būt nekādu sarunu objekts.
Teritorijas, kuras Maskava vienpusējā kārtā pasludinājusi par Krievijas sastāvdaļu esot neatdalāma valsts daļa, paziņoja diktatora Vladimira Purina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, piebilstot, ka tas “nav noliedzams” un nevar būt sarunu objekts.
Tas attiecas uz Krimas pussalu, kas tika okupēta jau 2014.gadā, un uz Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, lai gan nevienu no šīm teritorijām, izņemot Krimu, Krievija par pilnībā nekontrolē.
Ziemeļkoreja nosūtījusi vairāk karavīru uz Krieviju un daļa no Ziemeļkorejas karavīriem atkal nosūtīti uz Kurskas apgabalu, ceturtdien paziņojis Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests.
Saskaņā ar Rietumvalstu, Dienvidkorejas un Ukrainas izlūkdienestu datiem Phenjana pagājušajā gadā nosūtīja vairāk nekā 10 000 karavīru, lai atbalstītu Krievijas spēkus Kurskas apgabalā.
Dienvidkorejas izlūkdienests februāra sākumā ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri, kas iepriekš karoja Krievijas armijas pusē frontē Kurskas apgabalā, kopš janvāra vidus nav bijuši iesaistīti kaujās. Arī Ukraina ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri atkāpušies smagu zaudējumu dēļ.
Taču kopš februāra pirmās nedēļas Ziemeļkorejas karavīri atkal izvietoti Kurskas apgabalā, pavēstīja Dienvidkorejas izlūkdienesta amatpersona. Cik daudz Ziemeļkorejas karavīru šoreiz nosūtīti uz Kursku, pagaidām nav skaidrs, piebilda amatpersona.
Krievija un Ziemeļkoreja nav oficiāli apstiprinājušas Ziemeļkorejas karavīru dislocēšanu, bet abas valstis parakstīja vienošanos par abpusēju aizsardzību, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins pērn apmeklēja Ziemeļkoreju.
Ukraina ir paziņojusi par vairāku Ziemeļkorejas karavīru sagūstīšanu vai nogalināšanu.
Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests janvāra vidū ziņoja, ka pēc viņu aplēsēm kaujās Kurskas apgabalā nogalināti aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un vēl 2700 ievainoti.