Krievijai izsīkst raķešu krājumi – “Šīs kaujas būs tikai centieni izvest Krievijas vienības ar mazākiem zaudējumiem” 61
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas armija pirms nedēļas veica intensīvus raķešu uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, galvenokārt enerģētikas objektiem, bet bija spiesta apturēt šo ofensīvu, jo Krievijas arsenālā trūkst raķešu, īpaši to, kas aprīkotas ar elektronisko vadības sistēmu.
Krievija ierokas Krimas ziemeļos
Ukrainas armija turpina pretuzbrukumu Hersonas apgabalā un kopš 1. oktobra atbrīvojusi 1400 kvadrātkilometru teritoriju un desmitiem apdzīvoto vietu, vakar paziņojis Ukrainas armijas komandieris Valerijs Zalužnijs. “Aiz katra pretinieka tā saucamā labās gribas žesta ir kolosāli mūsu karavīru pūliņi. Tāpat kā ienaidnieka atkāpšanās no Kijivas un Harkivas apgabala, kā aiziešana no Čūsku salas, iespējamā Hersonas apgabala atstāšana ir mūsu aktīvās darbības rezultāts,” norādījis Zalužnijs.
Viņš pavēstījis, ka Hersonas virzienā Ukrainas armija sagrāvusi krievu spēku apgādes ceļus un vadības sistēmu un nav atstājusi ienaidniekam citu izeju kā bēgšanu. “Mēs turpinām uzbrukuma operāciju saskaņā ar savu plānu,” teica Ukrainas armijas komandieris.
Krievijas karaspēks sācis veidot ierakumus Krimas ziemeļu daļā, ziņo Ukrainas izdevums “RBK-Ukraina”, publicējot satelīta attēlus, kas to apliecina. Cīņa par Hersonu nav beigusies, uzskata ASV Kara pētījumu institūts (ISW). Krievijas karaspēka prioritāte Hersonas virzienā šobrīd ir organizēt savu spēku izvešanu pāri Dņepras upei un aizkavēt Ukrainas armiju, nevis mēģināt pilnībā apturēt Ukrainas pretuzbrukumu.
ISW pētnieki uzskata, ka Krievijas atkāpšanās, visticamāk, nebūs slazds, lai ievilinātu Ukrainas karaspēku ielu kaujās Hersonā, kā pieļauj daži ukraiņu un Rietumu avoti. Krievijas spēku komandieri noteikti mēģinās palēnināt Ukrainas karaspēka virzību uz priekšu, lai būtu iespējama organizēta atkāpšanās, un kaut kādi spēki varētu palikt Hersonas pilsētā, lai aizkavētu Ukrainas karavīrus, bet šīs kaujas būs tikai centieni izvest Krievijas vienības ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem, uzskata ISW pētnieki.
Hersona ir vārti uz [okupēto] Krimu
Hersonas krišanai būtu liela nozīme gan militārā ziņā, gan simboliskā nozīmē. “Hersona ir vārti uz [okupēto] Krimu,” norādījusi Londonas Karaliskās koledžas pētniece Marina Mirona. “Tās atbrīvošana pavērs ceļu Krimas atkarošanai, kas ir Ukrainas mērķis šajā karā.”
Bijušais britu izlūkdienesta virsnieks un uzņēmuma “Mackenzie Intelligence Services” vadītājs Forbss Makenzijs uzskata, ka svarīga ir Hersonas atrašanās vieta, jo tā nodrošina kontroli pār Dņepru, kas ved Ukrainas vidienē. Hersona ir vienīgais no apgabalu centriem, ko Krievijai izdevās sagrābt kopš 24. februāra, kad Maskava uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Hersonu, kur pirms kara mita 280 000 iedzīvotāju, krievi ieņēma martā.
Oktobra sākumā Maskava, pārkāpjot starptautiskos likumus un tiesības, paziņoja par Hersonas apgabala aneksiju, lai gan iebrucējiem bija izdevies panākt kontroli tikai pār daļu no apgabala teritorijas. Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas armija, izmantojot ASV piegādātās reaktīvās zalves iekārtas HIMARS, intensīvi apšaudīja tiltus un pārceltuves pār Dņepru, atstājot krieviem vienīgi prāmjus savu vienību papildināšanai un apgādei, lai gan arī tie regulāri tikuši nogremdēti.
Hersonas atbrīvošana apliecinās, ka karadarbība pavēršas par labu Ukrainai, uzsver Mirona. “Tas demonstrēs Rietumiem, ka joprojām vērts tērēt naudu Ukrainas atbalstam un apgādāt to ar ieročiem,” piebilst pētniece. ASV Kongresa izdevums “The Hill” atzīmē, ka “Ukrainas atbalsts izmaksā dārgi, taču neatbalstīt to būtu vēl dārgāk”.
Maskava vēloties sākt sarunas
Ukrainai gūstot panākumus kaujaslaukā, Maskava signalizējusi par vēlmi sākt sarunas. Kara sākumā kā priekšnoteikumu sarunām Kremlis izvirzīja prasību par Ukrainas bezierunu padošanos, bet tagad esot gatavs ņemt vērā “reālos apstākļus”. “Krievijas resursi ir tuvu izsmēlumam, tāpēc no Maskavas dzirdam histēriskus saucienus pēc pamiera,” paziņojis prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks.
Šonedēļ Irānā bija ieradies Krievijas Drošības padomes sekretārs un prezidenta Vladimira Putina uzticības persona Nikolajs Patruševs ar uzdevumu panākt vienošanos par Irānas raķešu un dronu iepirkumu vairumā. Pēc ārzemju aģentūru ziņām par sarunu gaitu, Patruševam uzdevumu nav izdevies izpildīt. Uzklausot ASV aicinājumus neatteikties no miera sarunām, prezidents Zelenskis pavēstījis, ka Kijiva ir atvērta sarunām ar šādiem noteikumiem: “Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošana, ANO Hartas ievērošana, visu kara radīto zaudējumu kompensācija, katra kara noziedznieka sodīšana un garantijas, ka tas nekad neatkārtosies.” Pagaidām nav atbildes no Maskavas.
