Janitskis: Ukrainas sašķelšanās iespēja – mazticama 0
Uz “LA” jautājumiem atbild Andrijs Janitskis, tīmekļa vietnes “LB.ua” redaktors.
– Vai Ukraina tiešām ir uz tautas revolūcijas ceļa?
– Es to nesauktu par tautas revolūciju visā Ukrainā. Iedzīvotāji valsts rietumos un vidienē plaši atbalsta protestus. Taču iedzīvotāji valsts austrumos un dienvidos protestus neatbalsta dažādu iemeslu dēļ.
Daži uzskata Janukoviču par stipru “prezidentu, kurš sakārtos lietas”.
Citi vērtē viņu kā mazāko ļaunumu, salīdzinot ar opozīciju. Daļa baidās no ukraiņu nacionālistu pozīciju nostiprināšanās Ukrainas iedzīvotāju (42 miljoni) ir etniskie krievi, kuri dzīvo galvenokārt valsts austrumos un dienvidos. Janukovičs viņiem apsolījis celt krievu valodas statusu un iedibināt draudzību ar Krieviju. Opozīcija nepievērš uzmanību šai vēlētāju grupai.
– Kāda šobrīd ir dzīve Ļvovā, Rovnā un citās Rietumukrainas pilsētās, ko pārņēmuši protestētāji? Vai kas līdzīgs notiek Austrumukrainā?
– Ierindas cilvēks diez vai izjuta pārmaiņas no varas maiņas Rietum- ukrainā, kur opozīcija kontrolē pašvaldības jau labu laiku. Prezidents ieceļ gubernatorus un drošības dienestu priekšniekus, bet šie cilvēki ir spiesti rēķināties ar vietējo eliti. Tagad vietējās elites ir publiski atteikušās pakļauties prezidentam, bet tas ir pagaidu risinājums krīzes laikā. Kad opozīcija vienosies ar varas iestādēm, tiks iecelti jauni gubernatori, kas apmierinās abas puses.
Iedzīvotāji valsts dienvidos un austrumos parasti neprotestē pret vietējo varu. Viņi balsoja par prezidentu Janukoviču, tāpēc būtu dīvaini pretoties viņa ieceltiem pārstāvjiem.
– Vai Ukrainas armija paliks kazarmās?
– Aizsardzības ministrs Pāvels Ļebedevs ir bagāts cilvēks, uzņēmējs. Viņam pieder firma “InterCarGroup”, zeme un nekustamie īpašumi. Viņa firma sadarbojas ar Eiropas bankām. Jebkura stāvokļa pasliktināšanās nav viņa interesēs, tāpēc armija neiejaucas konfliktā.
– Kāda ir Krievijas loma?
– Krievijai ir milzīga ietekme Ukrainā, galvenokārt finanšu jomā. Krievija apsolīja Ukrainai 15 miljardu dolāru aizdevumu un 30% atlaidi gāzes cenai apmaiņā pret lojalitāti. Bez šīs naudas Ukraina bankrotētu. Ir vēl cita ietekmes forma – politiskā. Ukrainas parlamentā un valdībā ir skaidri manāma Krievijas aģentu ietekme. Trešā ietekmes forma izpaužas kultūras jomā. Kā jau minēju, aptuveni astoņi miljoni Ukrainas pilsoņu ir etniskie krievi, kuri pamatā atbalsta Krievijas politiku pret Ukrainu. Jāņem vērā arī baznīcas loma. Viens no Ukrainas pareizticīgo baznīcas atzariem pieder Maskavas patriarhātam. Krievijai ir liela ietekme informatīvajā telpā. Krievijas TV kanāli un laikraksti ir ļoti populāri Ukrainas austrumos un dienvidos. Visbeidzot Krimas pilsētā Sevastopolē ir Krievijas Melnās jūras flotes bāze.
– Vai pastāv bažas, ka Ukraina varētu sašķelties?
– Šāda iespēja šķiet mazticama, jo tas nav izdevīgi nevienam Ukrainā. Politiķi cenšas izmantot reģionālās atšķirības, nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem, taču diez vai uzdrīkstētos sašķelt valsti.
– Vai starp partijas “Tēvzeme” līderi Jaceņuku un partijas “UDAR” līderi Kļičko neveidojas politiska sāncensība, kas varētu sašķelt opozīciju un sabojāt tās izredzes?
– Arī šobrīd opozīciju nevar dēvēt kā vienotu. Tai nav viena vadītāja. Ne tikai Jaceņuks no partijas “Tēvzeme” un Kļičko no partijas “UDAR” tēmē uz opozīcijas vadību. Miljardieris Porošenko, kurš atbalsta protesta kustību, varētu kļūt par Ukrainas premjerministru Mikolas Azarova vietā.
Ja parlaments vājina prezidenta pilnvaras, premjerministrs varētu kļūt tikpat ietekmīgs kā prezidents. Vēl ir radikālās partijas “Brīvība” līderis Oļegs Tjagņiboks, bet viņa reitings ir zems, tāpēc viņš varētu būt izdevīgāks sāncensis prezidentam Janukovičam jaunās vēlēšanās. Tāpēc Janukovičs darīs visu, lai vājinātu citus sāncenšus.
