Olafs Zvejnieks: Krievijai – defolts. Kādas būs sekas? 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmo reizi kopš 1918. gada, kad Vladimirs Ļeņins paziņoja, ka Padomju Krievija nemaksās cariskās Krievijas parādus, pēcpadomju Krievija nav samaksājusi savus parādus.
Naktī uz šī gada 27. jūniju beidzās labvēlības periods, kurā Krievijai bija jāizpilda maksājums 100 miljonu ASV dolāru apjomā, lai segtu savas saistības par ārējo parādu, šajā gadījumā – veiktu maksājumus saistībā ar diviem eiroobligāciju aizņēmumiem.
Šī nauda nav nonākusi pie Krievijas izdoto parādzīmju pircējiem, tātad iestājies stāvoklis, kuru sauc par defoltu jeb saistību nepildīšanu.
Notikumu virkne
No faktoloģiskā viedokļa ir notikusi šāda notikumu virkne. Krievijai pirmo reizi izdevās izvairīties no defolta šī gada martā, kad tai bija jāizmaksā 650 miljoni dolāru. Šādi draudi iestājās tādēļ, ka Krievijas Finanšu ministrija, Centrālā banka un Nacionālās labklājības fonds februāra beigās tika iekļauti sankciju sarakstā saistībā ar agresiju pret Ukrainu.
Tomēr martā parādus samaksāt izdevās, jo ASV Finanšu ministrija izsniedza speciālu licenci, kas atļāva Krievijai apkalpot savus ārējos parādus, tas netika uzskatīts par sankciju pārkāpumu. Šīs licences darbības termiņa beigas bija 25. maijs, un jau iepriekš bija zināms, ka tā netiks pagarināta.
To zinot, Krievija dažas dienas pirms licences darbības termiņa beigām, 20. maijā, vairākos maksājumos pārskaitīja Eiropas maksājumu un klīringa organizācijai “Euroclear” 100 miljonus dolāru, lai segtu šo parādzīmju maksājumus. Nauda ienāca “Euroclear” kontos 24. un 25. maijā un tur arī ir iestrēgusi – pilnīgi iespējams, tādēļ ka šī organizācija nepaspēja izpildīt vajadzīgos maksājumus līdz ASV izsniegtās speciālās licences darbības termiņa beigām.
Pati “Euroclear” ir paziņojusi tikai to, ka tā pilda pret Krieviju noteikto starptautisko sankciju noteikumus.
Ir iestājies tā saucamais tehniskais defolts – situācija, kurā parādniekam nauda ir, bet tas nespēj laikus nokārtot savus maksājumus citu iemeslu dēļ.
Kurš pasludinās
Par defolta situācijas iestāšanos sākumā paziņoja biznesa informācijas aģentūra “Bloomberg”, bet dažas stundas vēlāk – reitingu aģentūra “Moody’s”. Te gan ir neliela nianse – masu medijs, kā “Bloomberg”, defoltu pasludināt nevar, to var tikai reitingu aģentūra vai 25% neizmaksāto parādzīmju īpašnieku caur tiesu.
Savukārt “Moody’s” kopā ar pārējām reitinga aģentūrām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma ir atteikusies apkalpot Krievijas tirgu. Īsi sakot – lai gan defolts “de facto” neapšaubāmi ir noticis, nav skaidrs, vai tas jau ir noticis “de iure” un vai tā juridiskai pasludināšanai būs nepieciešams tiesas lēmums.
Krievija pati atbildīga
Krievija, protams, visā notikušajā vaino Rietumus, taču ne jau Rietumi iebruka Ukrainā. Tie gan noteica ekonomiskās sankcijas pret iebrucēju, taču, ja Krievija nebija rēķinājusies ar starptautisko reakciju savas agresivitātes un neslēpti neoimpērisko ideju dēļ, tad tā jau ir šīs valsts problēma.
Turklāt šai rādīšanai ar pirkstu nav nekādas praktiskas nozīmes – ne jau Rietumi, bet Krievija ir atbildīga par savu parādu kārtošanu, un tā pati ir atbildīga arī par līdzekļu izvēli, kādā tie tiek laikus nokārtoti.
Finanšu tirgiem ir vienalga, kāpēc saistības netika izpildītas, tie tikai fiksē faktu, ka netika, un attiecīgi reaģē.
To, ka Krievija saprot, ka nespēs nokārtot savas saistības un apzināti virzās uz šādu scenāriju, liecina arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums 22. jūnijā (tātad piecas dienas pirms labvēlības perioda beigām), ka turpmāk Krievija savus parādus kārtos tikai rubļos neatkarīgi no tā, kādā valūtā nominētas parādzīmes, un neatkarīgi no tā, kas rakstīts līgumā.
Tas ir pilnīgi skaidrs signāls, ka Krievija apzināti virzās uz valsts ārējā parāda defoltu, jo neviens aizdevuma līgums neparedz, ka nauda tiek aizdota dolāros vai eiro, bet atpakaļ saņemta kaut kādos nekonvertējamos tugrikos.
Kādas būs sekas
Kādas būs notikušā sekas? Pirmās un acīmredzamās sekas – milzīgs trieciens valsts prestižam un nespēja aizņemties naudu starptautiskajos tirgos.
No praktiskā viedokļa Krievijai šobrīd nekas daudz nemainīsies, jo milzīgu triecienu prestižam kaimiņvalsts saņēmusi jau pēdējo mēnešu laikā un naudu starptautiskajos tirgos aizņemties nevar jau šobrīd. Tai arī šobrīd to īpaši nevajag, jo tā katru dienu saņem vienu miljardu dolāru, pārdodot pasaulei ārkārtīgi sadārdzinājušos naftu un gāzi.
Otrās sekas – defolta rezultātā parasti valsti pamet ārvalstu investori un uzņēmēji, jo tam parasti ir kaskādes efekts – valsts saistību nepildīšana parasti noved arī pie milzīgām problēmām bankās un privāto saistību nepildīšanas. Tāpat kā pirmajā gadījumā – arī šoreiz ārvalstu investoru un uzņēmēja aiziešana jau ir faktiski noticis vai notiekošs process.
Te nu jājautā – vai tad Krievijas defoltam nebūs nekādu seku? Nē, tā gluži nav.
Krievijas defolts izraisīs masveida līdzekļu atmaksāšanas pieprasījumu vilni par visiem Krievijas ārējiem parādiem.
Lieta tā, ka gandrīz visos eiro vai dolāru obligāciju līgumos ir ierakstīts, ka defolta pasludināšana saistībā ar jebkuriem citiem parādiem automātiski izraisa līdzekļu atmaksas pieprasījumu arī konkrētās obligācijas sakarā.
Ekspertu vērtējumā Krievijas ārējo parādu apjoms ir 40 miljardi ASV dolāru, no tiem vismaz puse ir izvietoti ārvalstīs, un tiem jau tuvākajā laikā iestāsies defolta izraisītais automātiskais līdzekļu atmaksas pieprasījums.
Un, tā kā Putina rīkojums liegs Krievijai atdot valūtu, piedāvājot pretī tikai rubļus, tad šīs saistības netiks izpildītas un Krievijas kā aizņēmēja prestižs saņems ļoti smagu triecienu.
Konfiskācija nav vienkāršs jautājums
Tomēr nopietnākās sekas gaidāmas ilgtermiņā – rietumvalstu aizdevēju, tostarp arī pensiju fondu, zaudējumi un prasības atmaksāt naudu piespiedīs valdības nopietni sākt risināt šo jautājumu. Defolti bieži vien izraisa karus, piemēram, sekas Ļeņina atteikumam maksāt Krievijas parādus bija ārvalstu intervence Krievijā 1918. gadā. Tagad kodolieroči šādu iespēju pagaidām ir novērsuši, taču tiks izvirzīts jautājums par ārvalstīs esošās Krievijas mantas, īpašumu un naudas līdzekļu konfiskāciju šo parādu nomaksai.
Tas nebūt nav vienkāršs jautājums, jo vēl nesen bijusī ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētāja Džaneta Jellena atzina, ka sankciju rezultātā iesaldēto Krievijas valūtas rezervju konfiskācija ir milzīga juridiska problēma, jo tai nav likumos paredzēta pamata. Iespējams, ka tagad tāds parādīsies.
Otras defolta sekas parādīsies tad, kad beigsies Ukrainas karš, normalizēsies energoresursu cenas, Krievija pārstās gūt milzīgu peļņu un atkal parādīsies nepieciešamība aizņemties. Tad defolts atgriezīsies un tā zobi iecirtīsies Krievijai kājā.
