Krievijai atlikuši 19% augstas precizitātes stratēģisko raķešu un 78% taktisko raķešu 66
Krievijai ir atlikuši 19% augstas precizitātes stratēģisko raķešu un 78% taktisko raķešu salīdzinājumā ar šo raķešu skaitu, kas tai bija pirms pilna apjoma iebrukuma Ukrainā, liecina Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova publicēta infografika par stāvokli šī gada 3.janvārī.
“Drošības formula: “Pasaules otrās [lielākās] armijas” raķešu varenība ir apgriezti proporcionāla sankciju ievērošanas stingrībai, reizinātai ar Ukrainas pretgaisa aizsardzības varenību,” Rezņikovs piektdienas vakarā rakstīja tviterī.
Saskaņā ar ministra sniegto informāciju, līdz 2022.gada 24.februārim Krievijai bija 900 “Iskander” tipa ballistiskās raķetes, no kurām atlikušas 144. Tā kā Krievija turpina raķešu bruņojuma ražošanu, pērnā gada laikā tika saražotas 56 šādas raķetes.
Krievijai pirms pilna apjoma iebrukuma bija 500 jūrā bāzētās spārnotās raķetes “Kalibr”, bet pēc tam tika saražotas vēl 150. No tām 3.janvārī bija palikušas tikai 59 jeb 9%.
Gaisā bāzēto raķešu H-101 un H-555 skaits bija 444, un pērnā gada laikā tika saražotas vēl 290, bet to skaits ir sarucis līdz 118. Raķešu H-22/H-32 un “Kinžal” tipa raķešu skaits ir samazinājies uz pusi – no 433 līdz 215 vienībām. Pavisam Krievijā ir palikušas 536 stratēģiskās augstas precizitātes raķetes jeb 19% no to skaita pirms tam.
Taktisko raķešu skaits tomēr vēl arvien ir diezgan iespaidīgs. Raķešu 3M-55 “Oniks”, S-300 un H-29/31/35/58/59 Krievijai vēl ir palicis 7310 jeb 78%. 2022.gadā tika izlietotas 2110 šādas raķetes, bet saražotas 450.
Krievija frontē aktīvi izmanto arī Irānā ražotos bezpilota lidaparātus “Shahed”. Tā ir izlietojusi 660 šādus dronus, bet vēl atlikuši 90 droni jeb 12%.
