“Principi ir svarīgāki par naudu.” Krievijai ar sankcijām jārēķinās arī sportā 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas agresija pret Ukrainu šobrīd ir karstākā tēma, malā pabīdot Covid-19 pandēmiju. Pasaules lielvaras – ASV, Eiropas Savienība, arī citas valstis jau izsludinājušas pirmās sankcijas pret Putina režīmu. Malā nepaliks arī sporta pasaule, noteikti skarot arī Latvijas sportu.
Lēmumi būs sarežģīti
Jau nākamajā dienā pēc Krievijas lēmuma tā dēvētās Donbasa un Luhanskas “tautas republikas” pasludināt par neatkarīgām valstīm, aktuāls kļuva jautājums par UEFA futbola Čempionu līgas fināla rīkošanu 28. maijā Sanktpēterburgā.
Liebritānijas premjers Boriss Džonsons uzreiz paziņoja, ja Krievija iebruks Ukrainā, šī spēle tiks pārcelta citur. UEFA vēl stostījās, sakot, ka sekos situācijas attīstībai. UEFA nebūs viegli izšķirties, bet nāksies, lai gan “Gazprom” ir organizācijas lielais sponsors. Taču šodien organizācija paziņoja, ka izskatīs rezerves variantus Čempionu līgas spēlei.
Līdzīgi lēmumi būs jāpieņem arī citiem, jo Krievijā plānoto starptautisko sacensību spektrs ir plašs – sākot no slēpošanas, peldēšanas un džudo, beidzot ar F–1 un motokrosu.
Ir arī ļoti vērienīgi pasākumi. Vasarā Maskavā plānota Pasaules šaha olimpiāde, kas ir masveidīgākais šaha turnīrs pasaulē. Augusta beigās un septembrī vairākās Krievijas pilsētās būtu jānotiek pasaules čempionātam volejbolā, taču nu tas arī ir zem jautājuma zīmes.
“Noteikti tiks vērtēta pasaules kopējā reakcija, bet pieļauju, ka volejbola čempionāts Krievijā varētu nenotikt,” “Latvijas Avīzei” teic Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks.
“Mana pilsoniskā pozīcija ir tāda, ka Krievijā kā agresorvalstī nevar notikt pasaules čempionāts un vispār lieli sporta notikumi. Principi ir svarīgāki par naudu, un šobrīd šī vērtība ir atbilstošāka kā nekad,” piebilst LVF vadītājs.
Gada nogalē Novosibirskā un Omskā plānots U–20 pasaules čempionāts hokejā junioriem, 2023. gada maijā lielās planētas meistarsacīkstes Sanktpēterburgā. Pērn politiskās situācijas dēļ turnīrs tika atņemts Minskai un pilnībā sarīkots Rīgā. Vai Starptautiskajai hokeja federācijai (IIHF) atkal būs jāsper līdzīgs solis?
“Šobrīd nekādas sarunas, arī neformālas, nav notikušas, jo vadība tikai tagad atgriezusies no Pekinas olimpiskajām spēlēm. Es ļoti ceru, ka sports būs tas, kas tiltus būvēs, nevis graus. Protams, visam ir savas robežas un racionālais saprāts, bet uzskatu, ka sportam un kultūrai jābūt tām lietām, kas palīdz cilvēkiem saprasties, nevis graut attiecības. Negribu mānīties, un situācija šobrīd ir trausla,” saka Viesturs Koziols, kurš no pērnā gada rudens darbojas IIHF padomē.
Pērn IIHF lēmumu par turnīru Minskā mainīja pēc sponsoru ultimāta nepiešķirt finansējumu. Koziols tomēr uzsver, ka demokrātiskajām valstīm vajagot būt paškritiskām, norādot uz Kanādu. “Redzējāt, ko Kanādā policija darīja ar cilvēkiem, kas protestēja pret kovida ierobežojumiem?
Tā ir divkosīga demokrātija, jo cilvēki tika sisti pilnīgi tāpat, kā pirms tam Minskā. Es neaizstāvu ne vienus, ne otrus, taču man nepatīk gan tas, ko dara Putins, gan tas, kā Kanāda uzvedās pret protestētājiem,” norāda Koziols.
Grūti lēmumi būs jāpieņem arī citām federācijām. Kamaniņu sportā provizoriskajā nākamās sezonas kalendārā Sočos bija iespējams Eiropas čempionāts. “Šobrīd par kalendāru runāt ir par agru. Skatīsimies, kā eskalējas situācija, bet ja kaut vienai valstij šādās sacensībās nebūs iespēja piedalīties, būs jāmeklē cits variants,” atzīst Starptautiskās kamaniņu federācijas (FIL) prezidents Einars Fogelis.
Rīgas “Dinamo” beigu sākums?
Lēmumi būs jāpieņem arī Latvijā. Karstākais kartupelis jau šobrīd ir Rīgas “Dinamo” projekts, kurš pamatoti jau daudzus gadus saukts par Krievijas maigās varas izpausmi Latvijā. Pienācis laiks pateikt, ka šādu projektu Latvijai nevajag.
Šobrīd aizliegt Savickim un kompānijai par krievu naudu spēlēt Krievijas atklātajā čempionātā neviens īsti nevar. Teorētiski to varētu Latvijas Hokeja federācija (LHF), kas katru gadu dod atļauju komandai piedalīties šajā turnīrā. Koziols norāda, ka tā gan esot tikai formalitāte. Līdzīgas atļaujas tiekot izsniegtas, piemēram, arī bērnu komandām, ja tās dodas uz turnīriem Zviedrijā, Vācijā vai Kanādā.
Apņēmības pilna mainīt ierasto lietu kārtību ir izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kuras kūrētā ministrija atbild arī par sportu. “Ceru, ka beidzot runas par sportu (arī mūziku), kas “it kā” nesaistīts ar politiku, beigsim…
Īpaši gribu izcelt Rīgas “Dinamo” un to, ka šis “stāsts” par dalību Krievijas atklātajā čempionātā jābeidz pavisam,” soctīklos rakstīja Muižniece. Viņa lūgusi IZM Sporta departamentu sagatavot iespējamos grozījumus Sporta likumā, kas ierobežotu vai liktu pastiprināti izvērtēt Latvijas komandu iespējas startēt čempionātos, kas notiek ārpus Eiropas Savienības.
“Tas nebūs viegli, jo jau tagad jūtams, ka būs liels pretspars, arī no federācijas puses, jo “Dinamo” tiek pozicionēts kā Latvijas izlases bāzes klubs, lai gan mūsu spēlētāju tur paliek arvien mazāk. Latvijas komandas spēlēšana Krievijā būtu tas pats, kā spēlēšana, piemēram, Afganistānā. Diemžēl, bet valsts nevar ietekmēt nevalstiskās organizācijas, kāda ir arī LHF. Jā, var nepiešķirt valsts naudu, bet tad cietīs bērnu sports,” man saka Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš.
Rīgas “Dinamo” ģenerālsponsors ir “Gazprom Export”, bet LHF prezidents Aigars Kalvītis, “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs. “Tas ir politiķu jautājums, un būs viņu lēmums. Lai kādas bijušas attiecības valstiskā līmenī, bet hokeja ziņā mums ar Krieviju attiecības ir labas. Protams, pastrīdamies kādreiz, bet pastrīdamies arī ar vāciešiem vai šveiciešiem,” tā Koziols.
Malā nepaliek arī hokeja līdzjutēji. Sporta draugu kopa “Namejs” kā viens no Rīgas “Dinamo” fanu kluba dibinātājiem un “Latvijas leģiona draugu klubs” vērsušies pie Latvijas hokejistiem, hokeja sabiedrības un Rīgas “Dinamo” vadības, uzskatot, ka dalība KHL, MHL un VHL turnīros, kurus organizē Krievija, ir nepieņemama un nav atbalstāma. To pašu jau otrdien paziņoja Helsinku “Jokerit” fanu klubs.
“Neatbalstīsim agresiju ne hokeja laukumos, ne dzīvē,” uzsver Latvijas hokeja fani.
Tikmēr Rīgas kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis komentāru “Latvijas Avīzei” pagaidām nesniedza, sakot, ka jūt pret sevi vērstu apzinātu nepatiku un viņa teiktā izkropļošanu masu medijos. “Man ir savs viedoklis par visu šo, taču kādu brīdi paklusēšu. Esmu informēts par ministres Muižnieces aktivitātēm, bet pagaidām to nekomentēšu,” strups atbildē ir Savickis.
Pretspars jādod visiem
Krievijas agresija un iespējamās sankcijas pret šo valsti apspriesta arī Latvijas Florbola savienībā (LFS), jo maija beigās Valmierā un Kocēnos jānotiek pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīram, kurā teorētiski jāspēlē arī Krievijai.
LFS valdes loceklis Artis Drēziņš pauž pamatotus argumentus, kāpēc sportistus no valsts agresores uz Latviju nevajadzētu aicināt. “Krievija jau uzsākusi karu pret Ukrainu, apdraud arī Latviju, Eiropu. Uzskatu, ka mums jānorāda starptautiskajai federācijai (IFF), ka kvalifikācijas turnīrs Latvijā iespējams tikai bez Krievijas piedalīšanās.
Mēs nedrīkstam būt gļēvi un iztapīgi. Katrai struktūrai, kas saskaras ar Krieviju, jāpauž sava nostāja. Krievijai to tikai vajag, lai visi klusē, izliekas neredzam, ko tā dara un kādi ir tās mērķi. Vislielākie noziegumi notiek zinot, bet klusējot. Ja neiesim palīgā Ukrainai savu iespēju robežās, neviens nepalīdzēs mums, ja pienāks tāds brīdis.
Krievija uzvedas kā bandīts, kas iznācis no meža. Grib baudīt Rietumu vērtības, tai skaitā sporta, ar vienu roku ņem, bet ar otru roku sit un beigās vēl iespļauj sejā. Un daudzi no mums tikai noslaukās: nekas, nekas, nejauksim sportu ar politiku.
Tā var pienākt brīdis, kad Krievija prasīs no mums ne tikai labumus, bet paņems arī zemi, valsti, mantas, izdzīs no mājām, izsūtīs bērnus, sirmgalvjus, ģimeni. Krievijas tautai, tai skaitā sportistiem, jātiek galā ar savu valsti un valdību, nevis tā jāpacieš un pat jālepojas ar savu varu, sistēmu un vērtībām.
Ja izvēlas dzīvot diktatūrā un karot ar demokrātisko pasauli, tad nav ko meklēt demokrātijas labumus demokrātiskās valstīs,” pamato Drēziņš. Viņa izvirzītajam aicinājumam atbalsts gan nav sekojis, tik ieteikts saglabāt mieru un vēsu prātu.
