Krievija zaudē vietu ANO Cilvēktiesību padomē 1
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas sēdē par Austrumeiropas pārstāvēm ANO Cilvēktiesību padomē ievēlētas Ungārija un Horvātija, izbalsojot Krieviju, kuras agresīvā iejaukšanās Sīrijas pilsoņu karā Damaskas režīma pusē un aviācijas triecieni pret civilajiem objektiem Alepo pilsētā novērtēti kā kara noziegumi.
Maskavu izbalso par civilo objektu bombardēšanu
Starptautiska koalīcija, kas apvieno vairāk nekā 80 cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijas, pirms balsojuma bija aicinājusi ANO dalībvalstis izvērtēt jautājumu, vai Krievijai būtu jāsaglabā vieta ANO Cilvēktiesību padomē pēc Maskavas agresīvās iejaukšanās Sīrijas pilsoņu karā Damaskas režīma pusē. Jau ilgāk nekā gadu Krievijas aviācija bombardē Sīrijas diktatora Bašara Asada pretinieku pozīcijas, kā formālo mērķi uzdodot “Islāma valsts” kaujinieku objektus. Pēdējos mēnešos Krievijas aviācijas triecieni vērsti pret otru lielāko Sīrijas pilsētu Alepo valsts ziemeļos, bet Asada režīms jau trešo reizi lietojis ķīmiskos ieročus. Alepo bombardēšanā gājuši bojā simtiem civiliedzīvotāju. ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns paziņojis, ka septembrī notikušie uzlidojumi divām slimnīcām Alepo ir kara noziegumi, kas jāizmeklē. “Krievijas kā ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts veto izmantošana, lai bloķētu lēmuma pieņemšanu par uguns pārtraukšanu Sīrijā, un atbalsts gaisa triecienu turpināšanai liecina, ka šīs valsts veiktie cilvēktiesību pārkāpumi nav savienojami ar Cilvēktiesību padomes principiem un mērķiem,” teikts nevalstisko organizāciju aicinājumā. Pēc starptautisko novērotāju ziņām, aviācijas uzbrukumos oktobrī Alepo pilsētas apkaimē lietoti Krievijā ražoti kasešu lādiņi, kuru izmantošanu liedz starptautiskas vienošanās, kā arī napalms un baltais fosfors. ASV, Britānijas, Francijas un vairāku citu valstu valdības ir apsūdzējušas Krieviju kara noziegumos, bombardējot dzīvojamos rajonus un civilos objektus, tostarp slimnīcas, kā arī ANO humānās palīdzības konvoju. “Viņi sabombardē slimnīcu vienā dienā, bet nākamajā kandidē uz vietu ANO Cilvēktiesību padomē un tad vēl brīnās, kāpēc nav to ieguvuši,” savu sašutumu par Krievijas nostāju neslēpa kāds Rietumu diplomāts, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti.
Diplomātisks trieciens Krievijai
ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts Krievijas izbalsošana no Cilvēktiesību padomes ir smags diplomātisks trieciens Maskavai, atzīmē ziņu aģentūra AFP. “Mēs ceram, ka tas būs trauksmes zvans Maskavai, lai tā saprastu, ka šis balsojums ir mudinājums panākt, lai tās iesaistīšanās Sīrijā atbilstu starptautisko cilvēktiesību likumiem,” izteicies Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” (HRW) Ženēvas biroja direktors Džons Fišers. Jautāts, kā viņš vērtē Krievijas izbalsošanu no ANO Cilvēktiesību padomes, kas pārrauga cilvēktiesību ievērošanu pasaulē un izmeklē pārkāpumus, Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins bija nerunīgs: “Mums vajadzīgs pārtraukums. Horvātija un Ungārija ir labākā situācijā, jo šo valstu izmēru dēļ tās ir mazāk pakļautas starptautiskās diplomātijas vējiem,” taisnojās Krievijas pārstāvis. “Mēs esam bijuši tur (ANO Cilvēktiesību padomē) gadiem, un esmu pārliecināts, ka nākamo reizi atgūsim savu vietu,” pašpārliecību nezaudēja Čurkins. Balsojumā Krievija savāca 112 balsis, Horvātija – 114, bet Ungāriju atbalstīja 144 valstis. Tā bija tikai otrā reize, kad no Cilvēktiesību komitejas tiek izbalsota ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts. 2001. gadā līdzīgs liktenis piemeklēja ASV.
Tiesību pārkāpēji uzmetas par soģiem
ANO Cilvēktiesību padomē ir 14 dalībvalstis, no kurām ne visām ir laba reputācija cilvēktiesību ievērošanā. HRW pārstāvis brīdinājis, ka tādu valstu kā Krievija vai Saūda Arābija ievēlēšana ANO Cilvēktiesību padomē vājinātu tās darbu un mazinātu iespējas saukt pie atbildības starptautisko likumu pārkāpējus. Krievija tika izbalsota, taču Saūda Arābijai paveicās, jo tā bija viena no četrām Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kas kandidēja uz četrām vietām Cilvēktiesību padomē un tika ievēlēta ar 152 balsīm. Saūda Arābija tiek vainota gaisa triecienos civilajiem objektiem Jemenā, kur pilsoņu karā gājuši bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju. ANO Cilvēktiesību padomē tika ievēlēta arī Ķīna, Kuba, Ēģipte un Ruanda, kas tiek kritizētas par pārkāpumiem cilvēktiesību jomā. “Krievijas neievēlēšana ANO Cilvēktiesību padomē liecina, ka ANO valstis spēj atraidīt cilvēktiesību pārkāpējus, ja tām ir politiska griba, tāpēc Saūda Arābijas, Ķīnas un Kubas ievēlēšana šķiet vēl absurdāka,” paziņojis Ženēvā izvietotās nevalstiskās organizācijas “UN Watch” izpilddirektors Hilels Noiers.
