Krievija zaudē ekonomisko karu ar Rietumiem un tās šķietamā labklājība strauji pikē lejup: tagad nav laiks ieslēgt bremzes vai samazināt sankcijas pret agresorvalsti 120
Tā kā visā Eiropas Savienība strauji izplatās panika par dabasgāzes normēšanu un enerģijas cenu spirālveida palielināšanos, jāatzīst, ka patiesībā Krievija ir tā, kas atrodas uz šauras virves, bizness brūk un sankcijas katastrofāli izkropļo tās ekonomiku.
Un, lai gan Krievijas presidents Vladimirs Putins iedzen stresā Eiropas valdības, ierobežojot viņa valsts nodrošinātās gāzes piegādes, diktatoram šī stratēģija nav ilgtspējīga, jo viņš dedzina savas valūtas rezerves un audzē valsts budžeta deficītu, to apliecina Jēlas universitātes speciālistu ziņojuma dati.
Lai gan daži analītiķi ir uzslavējuši Krievijas ekonomikas noturību, saskaroties ar Rietumu centieniem to sagraut pēc iebrukuma Ukrainā šā gada 24. februārī, Jēlas menedžmenta skolas eksperti ir secinājuši, ka “Krievijai nav ceļa laukā no ekonomiskās aizmirstības.”
Ikviena Krievijas ekonomikas nozare tiek sagrauta – gan imports, gan eksports ir samazinājies, un tās ilgadējie stratēģiskie sabiedrotie nepalīdz, bet dažos gadījumos pat aktīvi izmanto pavērušās priekšrocības.
Un Putins ir krietni patērējis savus reiz nebaltai dienai uzkrātos līdzekļus, cenšoties tādejādi aizpildīt budžeta plaisas.
Lai gan šī Krievijas īstenotā ekonomiskā šantāža un dabasgāzes, kā arī naftas cenu uzskrūvēšana ir nepatīkama Eiropas Savienības valstu valdībām un visā pasaulē – inflācijas veidā, tā ir cena, ko Putins nespēs maksāt bezgalīgi.
Jēlas ziņojumā teikts, ka Krievijas kā vadošās preču eksportētājas pozīcijas ir neatgriezeniski pasliktinājušās, jo tagad tā saskaras ar tādām valstīm kā Ķīna un Indija no “vājām pozīcijām”, zaudējot galvenos noieta tirgus.
Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu veidoja tikai desmit procentus no tā kopējā apjoma, un Ķīna ir izkaulējusi arvien lielāku atlaidi par tās pirkšanu, kaut gan Krievija šādi mēģina kompensēt Eiropas tirgus zaudējumus.
“Neskatoties uz Putina tuvredzību un maldiem par pašpietiekamību un importa aizstāšanu, Krievijas vietējā ražošana ir pilnībā apstājusies un nespēj aizstāt zaudētos uzņēmumus, produktus un talantus. Krievijas iekšējās inovācijas un ražošanas bāzes izjaukšana ir izraisījusi cenu kāpumu un krievu patērētāju satraukumu.
Iekšzemes ražošanai nepieciešamo izejvielu un tehnoloģiju imports lielākoties ir izsīcis, kas nozīmē, ka Krievijā ražotās automašīnas tagad tiek piegādātas bez ABS vai gaisa spilveniem.
Kopš Rietumu uzņēmumi masveidā pametuši Krievijas tirgu, kas iepriekš veidoja aptuveni 40 procentus no Krievijas IKP, ta sir apvērsis kājām gaisā gandrīz trīs gadu desmitus ilgušo ārvalstu investīciju plūsmu. Tas komplektā ar jaunu un izglītotu krievu izceļošanu ir ievērojami pasliktinājis tās ekonomisko bāzi.
Turklāt Krievija nekur nespēj aizņemties kapitālu, kas tai būs nepieciešams, lai atjaunotu savu kroplo ekonomiku, jo iekšzemes finanšu tirgi – ar sliktākajiem rādītājiem pasaulē – nosaka “noturīgu, pastāvīgu vājumu”.
Ikvienā Krievijas ekonomikas nozarē redzamā aina ir skaudra, un vienīgais gaismas atspīdums tuneļa galā Putinam ir viņa TV un citu propagandas kanālu darbības efektivitāte, kas potenciāli varētu mainīt vai iedragāt Eiropas valstu līderu vēlmi saglabāt sankcijas.
