VIDEO. Medijs: Krievija vienkārši nevar uzvarēt karā pret Eiropu. Matemātika ir nepielūdzama 229
Pat, ja ASV izstātos no Ukrainas bruņošanas, Putins būtu traks, ja uzsāktu kaut ko vairāk pret Eiropu un Ukrainu. Šobrīd daudz tiek runāts par to, ka mums ir jāgatavojas karam ar Krieviju, ka varētu būt mobilizācija. Prese raksta par to, ka kara gadījumā mūsu rūpnieciskās bāzes daļas varētu pārvērst militārajā ražošanā. Šo tēmu izvērsis Andrevs Liliko izdevumā The Telegraph.
Krievijas ekonomika ir diezgan maza, tikai aptuveni 85% no Itālijas, piemēram. Tās iedzīvotāju skaits ir aptuveni 140 miljoni, kas ir mazāks nekā Vācijā un Francijā kopā. Tā nav spējusi sakaut Ukrainu – valsti, kurā Krievijas iebrukuma laikā bija 53 miljoni iedzīvotāju.
Pat ja ASV zaudētu jebkādu interesi aizsargāt Eiropu, vai tiešām ir jābaidās, ka Krievija varētu sakaut ES apvienotos spēkus tā, lai tā varētu sasniegt Lielbritāniju? Uz šo retorisko jautājumu atbildes meklē britu izdevums.
Attiecības starp valstu militāro spēku un ekonomisko izaugsmi ir sarežģītas un divvirziena.
Ja ir daudz spriests par to, ka spēcīgāka armija var veicināt ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, tad šeit vajadzētu koncentrēties uz otru virzienu: cik lielā mērā augstāks IKP nozīmē vai nenozīmē būt militāri spēcīgākam un ko tas nozīmē Krievijas draudiem un Krievijas ekonomikai.
Militārpersonām pieejamie resursi sastāv no tiem, kas jau ir mobilizēti kā militārie spēki, un tiem, kurus varētu mobilizēt ātri – personāla skaits, aprīkojums, spēku līdzsvars — gaiss/jūra/zeme.
Salīdzinājums. Vienam ir lielāks iedzīvotāju skaits; otram ir augstāks IKP.
Lai izveidotu atbilstošus militāros spēkus personāla un aprīkojuma ziņā, valstij ar lielāku iedzīvotāju skaitu militārajai darbībai ir jāziedo mazāka iedzīvotāju daļa, bet tai ir jādod tam lielāka sava IKP daļa.
Tā vietā pieņemsim, ka abas valstis atvēlēja vienādas personāla un IKP daļas, un tādējādi valstī ar lielāku iedzīvotāju skaitu bija vairāk kareivju, bet tie bija mazāk labi aprīkoti, tāpēc katrs karavīrs ir mazāk efektīvs.
Tādā gadījumā, kā raksta izdevums, mēs varam gūt ieskatu ģeniālā militārajā matemātikas, kas izstrādāta jau Pirmā pasaules kara laikā – “kvadrātveida likums”.
Tas norāda, ka, ja viens militārais spēks ir lielāks nekā otrs, bet mazāk efektīvs, tad, lai uzvarētu, mazākā militārā spēka efektivitātes priekšrocību attiecībai ir jābūt lielākai par tās skaitliskās vērtības koeficienta kvadrātu. Jeb – tas nozīmē, – ka,
ja jums ir par 10% mazāk karavīru, jūsu karaspēkam ir jābūt par vairāk nekā 21% efektīvākam, lai uzvarētu karā.
Iedzīvotāju īpatsvars, ko dažādas valstis var mobilizēt cīņai, var atšķirties. Autoritāra valsts varētu būt spējīga iesaukt vairāk iedzīvotāju, lai cīnītos.
Taču autoritārai valstij var būt arī tāda problēma, ko dēvē par “morāli”, — tās spēki var kļūt nespējīgi vai nevēlēties cīnīties
nekā pretējie spēki, kas cīnās par to, ko viņi uzskata par cēlāku mērķi.
Autors pielieto šīm atziņas, apsverot Krievijas vidēja termiņa draudus ES. Krievijas ekonomika veido aptuveni 10% no ES ekonomikas apjoma. ES tērē aptuveni 1,3% no IKP militārajām vajadzībām, bet krievi nesen ir palielinājuši savus izdevumus līdz aptuveni 6%. ES militārie izdevumi būs apmēram divas reizes lielāki nekā Krievijas.
Ja pieņemam, ka tērējot vairāk, tiek panākta lielāka karaspēka efektivitāte, tad saskaņā ar “kvadrātveida likumu”,
lai kompensētu par pusi mazākos tēriņus, Krievijai būtu jāmobilizē par vairāk nekā 40% vairāk karavīru nekā ES.
ES apvienotajos militārajos spēkos ir aptuveni 1,4 miljoni karavīru. Tātad Krievijai vajadzētu būt aptuveni 2 miljoniem karavīru. Ja pieņemam, ka Krievija uzbruktu, un piemērotu klasisko likumu, ka uzbrūkošajiem spēkiem ir nepieciešams 1,5:1 pārsvars, Krievijai būtu nepieciešami aptuveni trīs miljonu liels karaspēks. Krievijā šobrīd ir aptuveni 1,2 miljoni karavīru, un nosacīti aptuveni 2 miljoni rezervistu.
Kā raksta izdevums, ja iepriekš minētā analīze ir pareiza, tad vidējā termiņā, pat atmetot jebkādas “morāles lietas”, lai
krieviem būtu izredzes pret apvienotajiem ES spēkiem, Krievijai būtu vai nu jādubulto vai jātrīskāršo pašreizējos militāros spēkus,
tas pats ar militārajiem izdevumiem attiecībā pret IKP. Divkāršojot tās izdevumus attiecībā pret IKP, tas būtu 12-15% robežās kā vēlīnā Padomju Savienības līmenī.
Krievijas ekonomika joprojām ir pakļauta Rietumu sankcijām. Naftas embargo vien tai izmaksā simtiem miljardu dolāru. Divkāršojot vai trīskāršojot militāros izdevumus, tā dažu gadu laikā bankrotētu.
Krievija var teikt un apdraudēt, vai pat iebrukt pie nabadzīgajiem kaimiņiem, bet raksta autors uzskata, ka
matemātika parāda vienu, – Rietumiem jāturpina pietiekami ticēt saviem mērķiem.
