«Krievija vēstures pārvērtēšanā iet atpakaļ» 0
“Labrīt,” sazvanīts Lielbritānijā, latviešu valodā atbild pazīstamā žurnāla “The Economist” starptautiskais redaktors Edvards Lūkass. Latvijā viņš zināms kā Baltijas valstu atbalstītājs, bet starptautiski tiek uzskatīts par labu speciālistu Austrumeiropas, Krievijas un bijušās PSRS jautājumos.
– Kāds, jūsuprāt, starptautiskajā politikā bija aizgājušais gads?
– Tas bijis dramatisks vairākās pasaules vietās. Tas bija interesants žurnālistiem, bet ne ierindas pilsoņiem. Pasaules ekonomikā turpinājās viens no lielākajiem kritieniem kopš ASV Lielās depresijas, kas ir ļoti satraucoši. Ķīna un Brazīlija turpināja stiprināt savu ekonomisko spēku. Gads bija zīmīgs arī ar ASV karaspēka izvešanu no Irākas, Krievijas domes vēlēšanām un “Arābu pavasari”. Vēsmas arābu pasaulē turpinās arī pašlaik ar notikumiem Sīrijā.
– Šogad Latvijā gaidāms referendums par krievu valodu kā valsts valodu. Kāds ir jūsu skatījums uz to?
– Referendums ir simbolisks protests pret to, ka “Saskaņas centrs” netika paņemts valdībā, kaut arī bija uzvarējis ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Latvija jau tagad ir daudzvalodīga valsts, taču jāatceras, ka tā ir vienīgā pasaulē, kurā var attīstīties latviešu valoda. Referenduma jautājums ir dziļi politizēts.
– Par “traģēdiju Krievijai” jūs nosaucāt Krievijas ĀM nesen izplatīto, padomju tradīcijās ieturēto skaidrojumu par notikumiem Baltijas valstīs pirms Otrā pasaules kara un to iekļaušanu PSRS sastāvā. Vai 2012. gadā varētu būt izmaiņas Krievijas pozīcijās par vēstures jautājumiem?
– No Krievijas puses 2006. gadā izskanēja atvainošanās par 1956. gadā Ungārijā notikušo protestu vardarbīgo apspiešanu, ko veica padomju armija. Krievijas reakcija uz traģēdiju Smoļenskā un Katiņas slaktiņa atzīšana liecināja par izmaiņām Krievijas nostājā. Bija potenciāls, ka līdzīgas atvainošanās piedzīvotu arī Baltijas valstis. Tāpat Rīgas mērs Nils Ušakovs sāka atzīt okupāciju. Pirms dažiem gadiem šķita, ka lietas vēstures pārvērtēšanā iet uz labo pusi, bet tagad, vērojot notikumus Krievijā, izskatās, ka soļi tiek sperti atpakaļ.
– Kādas nākamgad varētu izskatīties Krievijas un Baltijas valstu attiecības? Latvijā no oficiālo amatpersonu puses tiek runāts par progresu tajās?
– Būtisks starp valstīm būs enerģētikas jautājums. Latvijas bijuša Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā bija veiksmīga. Nākamais gads Krievijā ir prezidenta vēlēšanu gads, kurās uzvarēs Vladimirs Putins. Bīstamība slēpjas tajā, ka Putins attiecībās ar Rietumiem var izspēlēt jau ierasto Antibaltijas kārti.
– Gada nogale atnāca ar Čehijas prezidenta Vāclava Havela nāvi – daudzi sacīja, ka aizgājis varens vīrs un varens laikmets. Vai mūsdienu starptautiskajā politikā palikuši šāda līmeņa politiķi?
– Vāclavs Havels bija unikāla personība pasaules politikā – šādi cilvēki ir neatsverami. Bijušajā komunistiskajā telpā tāda līmeņa cilvēku politikā vairs nav.
– Kādi būs 2012. gada atslēgas vārdi starptautiskajā politikā?
– Tajā dominēs ekonomiskie jautājumi, iespējams, lielu lomu spēlēs bezdarbs ekonomiskās krīzes skartajās vietās. Pastāv risks lielam ekonomiskajam kolapsam. Par Krievijas prezidentu atkal ievēlēs Putinu, taču lielais jautājums ir par to, cik ilgi viņš noturēsies pie varas. Viņa popularitāte un tās maģija ir zudusi. Taču jāatceras, ka daudzi bagātnieki no Krievijas vēlēsies saglabāt savu ietekmi, ko viņiem nodrošinājusi pašreizējā vara Krievijā.
Uzziņa Edvards Lūkass Dzimis 1962. gadā Lielbritānijā. Beidzis respektablo Londonas Ekonomikas augstskolu, kā arī studējis poļu valodu Krakovas Jageloņu Universitātē. Bez dzimtās angļu perfekti pārvalda vācu, krievu un poļu valodu. Pašlaik E. Lūkass ir starptautiskā žurnāla “The Economist” starptautiskās sadaļas redaktors. Vairāk nekā 20 gadus viņš raksta par Austrumeiropu un Centrāleiropu, turklāt savulaik ilgāku laiku dzīvojis Viļņā un Tallinā. No 1998. līdz 2002. gadam žurnālists vadīja “The Economist” Maskavas biroju. 2008. gadā iznāca viņa grāmata “Jaunais aukstais karš”, kurā vēstīts par Krievijas virzību uz autokrātiju pēdējos gados un Eiropu apdraudošo politiku. Grāmatā arī aprakstītas Krievijas un Baltijas valstu attiecības, enerģētikas jautājumi, kā arī viņš jautā, kāds iemesls ir paturēt Krieviju G8 valstu grupā. “Lūkass ir radījis spēcīgu pamatu kriminālizmeklēšanai. Un no uzskaitījumiem viņa apsūdzības rakstā daudzi liecina par to, ka apsūdzētais izskatās pietiekami vainīgs,” recenzijā rakstīja žurnāls. |
